Antonovs, ko Lietuva jau ilgstoši mēģina saukt pie atbildības par “Snoras” īpašumu piesavināšanos, Maskavas arbitrāžas tiesā augusta sākumā iesniedza 555 miljonu eiro vērtu prasību pret Lietuvas valsti.
Tagad bijušais baņķieris izteicies, ka prasības apmērs varētu augt pat seškārtīgi, tādējādi pārsniedzot trīs miljardus eiro.
Lietuva pirms nākamnedēļ gaidāmās tiesas sēdes paziņojusi, ka gatavojas turēties pie starptautiskajās tiesībās garantētā valsts imunitātes principa, kas šajā gadījumā nozīmē, ka Krievijas tiesa nevar skatīt lietu pret Lietuvu bez šīs valsts piekrišanas.
Var būt gadījumi, kad valsts pati no savas imunitātes ir atteikusies kādā daļā, un Lietuvas un Krievijas investīciju līgums paredz to, ka strīdus var skatīt arī nacionālajā tiesā – tajā valstī, kur zaudējumi ir radušies, ja tie zaudējumi ir radušies Lietuvā, loģiski šajā gadījumā tā būtu Lietuvas tiesa, skaidroja Latvijas Universitātes asociētais profesors Artūrs Kučs.
Lai skatītu lietu Krievijas tiesā, būtu jāpierāda, ka šie zaudējumi ir radušies Krievijā, “šinī gadījumā no publiski pieejamās informācijas mums šādas informācijas nav”, atzina Kučs.
“Ja izdotos kaut kā pierādīt, ka Lietuva ir darbojusies nevis kā valsts, bet kā jebkura privātpersona, protams, uz viņu tā imunitāte neattiecas,” viņš piebilda.
Antonovs arī paudis, ka apsver iespēju vērsties tiesā arī pret Latviju un ar šī jautājuma izpēti šobrīd nodarbojas viņa juristi.
Jau ziņots, ka Antonovs arī vēlas, lai tiktu atzīti par nepatiesiem Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites 2011.gadā izteiktie paziņojumi, ka "Snoras" darbība vērtējama kā "nekaunīgs uzbrukums Lietuvas banku sistēmai un Lietuvas pilsoņu interesēm".
Prasība iesniegta 5. augustā, un pirmā tiesas sēde paredzēta 22. septembrī.
2011.gada 16.novembrī, bažījoties par "Snoras" stāvokli, Lietuvas valdība nacionalizēja bankas akcijas, bet 24.novembrī Lietuvas Bankas valde paziņoja, ka nolēmusi banku likvidēt. Vēlāk ierosināta bankas bankrota lieta. Tika lēsts, ka tās aktīvi bijuši vairākus miljardus litu mazāki par saistībām.
Arī "Snoras" piederošajā "Latvijas "Krājbankā" drīz pēc tam tika konstatēts ap 100 miljonu latu iztrūkums, un 2011.gada 23.decembrī Rīgas apgabaltiesa banku pasludināja par maksātnespējīgu.
"Latvijas Krājbankas" maksātnespējas administrators “KPMG Baltics" šīs vasaras sākumā paziņoja, ka Anglijas Augstākā tiesa maija nogalē atzinusi "Latvijas Krājbankas" faktiskā vairākuma akcionāra un bijušā padomes locekļa Antonova vainu zaudējumu nodarīšanā bankai gandrīz 100 miljonu eiro apmērā.
Lietuva grib Antonovu saukt pie atbildības par "Snoras" īpašumu piesavināšanos lielā apmērā un dokumentu viltošanu. "Latvijas Krājbankas" un bankas "Snoras" bijušos īpašniekus Antonovu un Baranausku Lietuvas tiesībsargājošas iestādes meklē kopš 2011.gada beigām. Vispirms viņi bija patvērušies Lielbritānijā, bet pērn pārbēga uz Krieviju.
