Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Pētījums: antivielas ir tikai 12 % Latvijas iedzīvotāju

Panorāma

Panorāma

Lietuva gatava stingriem soļiem, lai salauztu A. Lukašenko režīmu

Lietuva gatava stingriem soļiem, lai salauztu Lukašenko režīmu

Lietuva ir gatava gan simboliskiem žestiem, gan konkrētām darbībām, tai skaitā sankcijām pret Baltkrieviju, lai salauztu Aleksandra Lukašenko režīmu un sniegtu palīdzīgu roku baltkrievu opozīcijai demokrātijas ceļā. 

Lietuvā atrodas simtiem baltkrievu, kuri šeit nokļuva pēc augustā notikušajām prezidenta vēlēšanām, pēc kurām Baltkrievijā sekoja milzīgs represiju vilnis. Tur atrodas arī vairāki opozīcijas līderi, tai skaitā Svjatlana Cihanouska (Svetlana Tihanovska). Tur darbojas arī Minskā dibinātā Eiropas Humanitāro zinātņu universitāte. Nav šaubu, ka Lietuvai ir būtiska nozīme baltkrievu opozīcijas kustībā.

Lietuva ir bijusi viena no stingrākajām Minskas režīma kritiķēm. Piektdien, solidarizējoties ar baltkrievu tautu, kā arī Latviju, kura praktiski pārrāvusi diplomātiskās attiecības ar Baltkrieviju, Lietuva atzina divus Baltkrievijas vēstniecības darbiniekus par valstij nevēlamām personām. Un viņiem valsts jāatstāj nedēļas laikā. Ar Latvijas Televīziju Baltkrievijas diplomāti Lietuvā nebija gatavi runāt, norādot, ka ar jautājumiem jāvēršas Baltkrievijas Ārlietu ministrijā.

Savukārt Lietuvas Ārlietu ministrijā uzstāj, ka šobrīd nepieciešams darīt visu, lai palīdzētu baltkrievu opozīcijas kustībai.

“Lukašenko ir cilvēks, par kuru varētu domāt, ka sliktāk jau vairs nevar, mūsu attiecības nevar vēl vairāk iedragāt. Bet tad viņš vienkārši to izdara.

Mums likās, ka pēc augustā notikušajām, nozagtajām vēlēšanām mūsu valstu attiecības ir zemākajā iespējamā punktā, jo mēs pārtraucām oficiālos kontaktus, izsaucām uz pārrunām vēstniekus. Daudzu gadu griezumā tas bija zemākais punkts. To, kas notika pagājušajā svētdienā, neviens negaidīja. Tika pārkāptas neskaitāmas sarkanās līnijas. Mums jārēķinās ar indivīdu, kura darbības virza paranoja. Draudi par to, ka viņš pāri mūsu robežai tagad laidīs migrantus un narkotikas, ir vēl viens pierādījums, ka pie Eiropas robežas atrodas neparedzams, nestabils jukušais,” sacīja Lietuvas Ārlietu ministra vietnieks Mantas Adomėnas.

Eiropas līmenī valstis vienojušās par jaunām sankcijām pret Baltkrieviju, kas skars gan amatpersonas, gan uzņēmumus, kas saistīti ar režīmu. “Protams, mēs apsveram, kā tagad rīkoties, kādus pasākumus vērst pret režīmu. Ne visus es varu tagad jums atklāt, bet mēs par to runājam ļoti nopietni. Situācija ir bez precedenta un ļoti slikta. Protams, mūsu Eiropas un NATO sabiedroto atbalsts ir īpaši svarīgs tagad, jo nevaram aizmirst, ka mūsu reģionā plānotas ZAPAD militārās mācības. Uzskatu, ka esam visnopietnākajā situācijā pēdējo 30 gadu laikā,” sacīja Lietuvas Ārlietu ministra vietnieks.

Vienlaikus ekonomiskās sankcijas īpaši smagas būs tranzīta un loģistikas jomai. Tas, galu galā, ietekmēs arī Lietuvas dzelzceļu un Klaipēdas ostu, jo uzņēmumi pārvalda lielāko daļu Baltkrievijas eksporta. Tam par spīti, Lietuvas parlamentārieši ir pārliecināti, ka citas izejas pašreizējai situācijai nav.

“Šis akts, kuru veica Baltkrievijas valdība, ir teroristisks. Protams, ka mums nepieciešams ne tikai pateikt “nedariet vairs tā”, mums nepieciešami papildu pasākumi. Bet pirmais, ko Seimā paveicām, mēs vienojāmies par kopīgu rezolūciju. Esmu priecīgs, ka no 125 deputātiem otrdien 124 nobalsoja “par”. Tajā notikušo saucam par terora aktu un aicinām Eiropu uzsākt starptautisku izmeklēšanu. Tāpat mēs, Lietuva, aicinām arī citus Eiropā liegt baltkrievu aviokompānijas Belavia lidmašīnām nolaisties viņu teritorijā, un ar prieku varu teikt, ka vairākas valstis jau ieviesušas šādu liegumu,” sacīja Eiropas lietu komitejas loceklis Domas Griškevičius.

Parlamentā papildus spriež par to, kā izvērst sankcijas pret eiropiešu uzņēmumiem, kuri veic darbības Baltkrievijā un tādējādi silda valsts ekonomiku. Pēc deputātu domām, Briselei tagad jādara viss iespējamais, lai salauztu Lukašenko režīmu.

Lietuva ekonomisko triecienu ir gatava uzņemt, tā spriež Vītis Jurkonis, domnīcas “Freedom House” vadītājs Viļņā. “Esam pieredzējuši eskalāciju valstu attiecībās arī iepriekš. Ne tikai ar Baltkrieviju, bet arī Kremli. Mums ir jau pieredze.

Uzskatu, ka Lietuva pieradusi pie autoritāru valdību šantāžas, arī ekonomiskajām atbildes sankcijām. Esam spējuši to pārdzīvot, diversificēt.

Domāju, ka Lietuva ir vienota tajā, ka tas ir ne tikai ideālu dēļ, bet arī mūsu nacionālajās interesēs. Demokrātija, likuma vara, fundamentālas brīvības ir ne tikai mūsu valsts pamatā, bet par to iestājamies arī mūsu reģionā,” norādīja Jurkonis.

Dienu pēc tam, kad Rīgas centrā Rīgas mērs kopā ar Latvijas ārlietu ministru nomainīja pašreizējo Baltkrievijas karogu pret vēsturisko baltsarkanbalto, to nolēma izdarīt arī Viļņas mērs Remigijs Šimašus. “Mums jāatzīst, kāda ir šodienas patiesā situācija. Proti, ka mūsu vēsturiski draudzīgo kaimiņvalsti šobrīd sagūstījusi teroristiska organizācija, kuru vada Lukašenko. Pēc lidmašīnas sagūstīšanas, kas principā bija pirātisms, tas kļuvis skaidrs arī pārējai pasaulei. Šis vēsturiskais karogs atgādina mūsu valstu vēsturisko saikni, mūsu labo reģionu un mūsu cerību, ka valsts kādu dienu būs brīva no teroristiem,” sacīja Šimašus.

Pilsētas vadītājs norādīja, ka tādējādi pauž gan Viļņas, gan savu attieksmi pret notikumiem Baltkrievijā, “Ryanair” lidmašīnas piespiedu nolaišanos Minskā dēvējot par terora aktu.

KONTEKSTS:

23. maijā Baltkrievija piespieda nolaisties Minskā aviokompānijas "Ryanair" reisa lidmašīnu ar 126 pasažieriem, kas bija ceļā no Atēnām uz Viļņu. Rīkojumu par lidmašīnas pārtveršanu personīgi devis Baltkrievijas vadonis Aleksandrs Lukašenko.

Operācijas mērķis bija aizturēt vienu no pasažieriem: Baltkrievijas opozīcijas līderes Svjatlanas Cihanouskas štāba locekli, vienu no opozīcijas medija "Nexta" dibinātājiem Romānu Protaseviču. Lukašenko režīms viņu apsūdz masu nekārtību rīkošanā, par ko viņam draud 15 gadu cietumsods.

Baltkrievijas režīma rīcību nosodīja gan Baltkrievijas opozīcija, gan rietumvalstu amatpersonas, kas to raksturo kā valsts atbalstītu gaisa pirātismu, pasažieru lidmašīnas nolaupīšanu un rupju starptautisko civilās aviācijas noteikumu pārkāpumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt