Grūta parka dibinātājs Viļums Maļinausks uz kvadricikla sagaidīja Latvijas Radio korespondenti. Lietuvā pazīstamais kolekcionārs un miljonārs ir 80 gadu vecs, tomēr piekrita pats parādīt jaunpienācējus – pieminekļus.
Parka tālajā nostūrī uz asfalta nolikta mūžīgās uguns granīta zvaigzne ar svaigi nolauztiem stariem. Bet tai blakus noguldīti trīs milzīgi tumši pelēki metāla monumenti. Kareivji, kuri demontāžas laikā arī guvuši nopietnus ievainojumus.
Par bojājumiem Maļinauska kungs ir ne pa jokam sašutis: „Lūk, redziet, bez kājām, bez rokām, praktiski arī bez galvām. Kādus saņēmām, tādus saņēmām. Vajadzēs restaurēt, savest kārtībā, un tad eksponēsim. Cilvēkiem taču nevar iesmērēt šādus metāla vai betona lūžņus.”
Pašlaik uz Grūta parku jau ir atvesti deviņi pieminekļi no Klaipēdas, Kauņas un citām Lietuvas pilsētām, bet plānots, ka kopumā to varētu būt vairāk par simtu. Tiem jau ir atvēlēta atsevišķa vieta, kas stāstīs par Lietuvas 2022. gada vēsturi – padomju pieminekļu demontāžas posmu.
„Te mums stāv kareivji, kas bija pie Krustakalna mātes. Tur atradās arī šī vitrāža. Šis ansamblis ļoti piestāv kareivjiem, kas tagad demontēti. Te ir arī siena ar uzrakstu: „Padomju Lietuva mūžīgi pateicīga kareivjiem.” Tas arī piestāv. Šeit tālāk tad arī saliksim visus, ko tagad saņemsim,” pastāstīja Maļinausks.
Grūta parka ekspozīcijā jau ir pusotra simta skulptūru, kā arī atbilstoša padomju laika atribūtika: mūzika, māksla, metāla karuseļi bērniem. Tas viss piesaista lielu interesentu skaitu gan no ārzemēm, gan no pašas Lietuvas.
Latvijas Radio aptaujāto apmeklētāju domas par notiekošo atšķiras.
„Visus pieminekļus vajag salikt vienā vietā. Tas ir ļoti labi. Piesaista cilvēkus. Nevajag tos izmētāt. Tā ir vēsture, kuru visi atcerēsies. Nekas briesmīgs jau šeit nav. Var gan bērniem, gan mazbērniem parādīt. Viss izskatās ļoti skaisti,” sacīja kāda sieviete.
„Es domāju, ka no pilsētām tie pieminekļi būtu jānovāc. Bet no kapiem gan ne. Vēsture ir vēsture, bet var to vēsturi arī šeit apskatīties. Bija taču okupācija un daudz kas cits. Visam, tā teikt, ir jābūt savās vietās,” uzskata Silvestrs.
„Tā ir mūsu vēsture. Mēs izaugām Padomju Savienībā. Un es gribētu, lai mani bērni, mazbērni to atceras. Kāda cena ir samaksāta par to, lai mums būtu šāda dzīve. Cik cilvēku ir gājuši bojā. Bet tagad likvidē pieminekļus, kapavietas. Tas ir neizturami,” pauda Dana.
„Kareivji ir pelnījuši savus pieminekļus. Mirušos vispār nevajag aiztikt. Vajag skatīties, ko dzīvie dara. Mēs viennozīmīgi esam pret to, ka tagad aiztiek tos pieminekļus,” sacīja Joana.
Viļums Maļinausks arī esot saņēmis vairākus zvanus no Latvijas pašvaldībām, kas piedāvājušas savākt uz Grūta parku arī viņu padomju pieminekļus.
Bet kolekcionārs atteicās no pieminekļiem no Latvijas, jo tā tomēr esot Latvijas, nevis Lietuvas vēsture.
