Lai gan Latvijas pierobežā esošā Ignalinas atomelektrostacija pārstāja darboties gandrīz pirms desmit gadiem, tās demontāžas un slēgšanas process joprojām turpinās. Un arī turpmākajos 20 gados tam būs nepieciešami ievērojami līdzekļi.
Prasība slēgt Ignalinas staciju bija daļa no nosacījumiem, kas Lietuvai bija jāizpilda, lai iestātos Eiropas Savienībā (ES). Brisele toreiz apņēmās segt lielāko daļu no izmaksām.
Tomēr, kā norāda Eiropas Parlamenta deputāts no Zaļās grupas Bronis Rope, tagad Eiropas Komisija vēlas, lai Lietuva uzņemtos arvien lielāku daļu no saistībām.
“Eiropas Komisija palūdza Lietuvai pielikt no savas puses 20%, lai gan iestāšanās līgumā Lietuvai nebija pienākuma ieguldīt nevienu procentu. Lietuva tagad nolēma ieguldīt 14% no savas puses. Un es domāju, ka no tik mazas valsts kā Lietuva vai Latvija tas jau ir ļoti daudz. Šī stacija nebija domāta Lietuvai. Tā apkalpoja visu Padomju Savienības rietumu daļu. Tādēļ mums visiem kopā tagad ir jārūpējas par tās slēgšanu un jāmeklē, kur apglabāt kodoldegvielu,” norādīja Rope.
Rope ilgus gadus bija Ignalinas pašvaldības vadītājs. Tādēļ viņš labi pārzina tur notiekošo. Kopā ar kolēģi no Vācijas, Zaļo grupas deputāti Rebeku Harmsu viņi
mēģina panākt, lai līdz 2029. gadam atomstacijas slēgšanas darbiem tiktu piešķirti Lietuvas prasītie 780 miljoni eiro, nevis Eiropas Komisijas piedāvātie aptuveni 550 miljoni.
“Es domāju, ka šī diskusija ietver arī visai sarežģītus jautājumus attiecībās starp Rietumiem un Austrumiem. Kad Lietuva iestājās Eiropas Savienībā, Eiropas Komisija apņēmās uzņemties lielāko finanšu slogu atomreaktora demontāžas procesā. Tomēr no viena daudzgadu budžeta uz nākamo viņi runā par izmaksu samazināšanu Eiropas Savienībai. Kaut arī lielāko peļņu no demontāžas procesa gūst lielās Rietumu kompānijas, kas ar to nodarbojas,” pauda Harmsa.
Deputāte Harmsa atzina, ka ekonomiskā un sociālā situācija Ignalinas reģionā kopš stacijas slēgšanas ir pasliktinājusies.
Tādēļ sanāk, ka Lietuvai par kodolreaktoru slēgšanu ir jāmaksā vairāk un vairāk, bet ieguvumu ir mazāk un mazāk.
Abi deputāti šovasar klātienē apmeklēja Ignalinas staciju. Iepriekš demontāžas darbi vairākkārt atpalika no grafika, reizēm pat par trim gadiem. Tomēr tagad Harmsa slavēja, ka viss notiek laikā.
“Visi eksperti no Eiropas Komisijas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas ir ļoti apmierināti ar mūsdienīgu un atbildīgu pieeju šīm procesam. Tā ir pirmā reize pasaulē, kad tiek demontēta tik liela Černobiļas tipa atomstacija,” uzsvēra Harmsa.
Eiropas Komisija uzskata, ka ar piedāvātajiem 550 miljoniem eiro turpmākajos gados vajadzētu pietikt. Viņi šo summu pamato ar dažādiem tehniskiem budžeta aspektiem.
Savukārt Bronis Rope piebilda, ka naudu Ignalinas stacijai vajadzēs vēl ilgi.
“Atstrādāto kodoldegvielu ir paredzēts glabāt 50 gadus. Un šobrīd zinātne nav spējusi izgudrot neko labāku. Visi cer, ka 50 gadu laikā zinātne tomēr atradīs kādu risinājumu. Bet, ja neatradīs, tad nāksies to pārapglabāt. Tikai zviedri ir sākuši pastāvīgi glabāt kodoldegvielu zem jūras dibena. Lietuvā pagaidām šādu projektu nav. Bet arī tā ir Eiropas Savienības kopējā atbildība, jo kodoldegvielu ir jāglabā tūkstoš gadu,” sacīja Rope.
Balsojums atbildīgajā Eiropas Parlamenta komitejā ir gaidāms 21. novembrī. Tomēr pilnīga skaidrība varētu būt tikai pēc tam, kad tiks pabeigtas sarunas par nākamo daudzgadu budžetu.
