Lietuvas plāni uzbūvēt žogu gar robežu ar Krievijas Kaļiņingradas apgabalu galvenokārt vērsti uz valsts ekonomiskās drošības garantēšanu un tiktu atrisināti arī jautājumi par nelegālo migrāciju.
Līdz šim Lietuvas un Krievijas sauszemes robežu iezīmēja tikai īpašas zīmes un 13 metrus plata kontroljosla.
"Zināma daļa no zemes joslas, kas stiepjas gar Nemunas upi, ir labāk aizsargāta, bet otrā daļā nav novērošanas sistēmas vai arī šīs sistēmas nav tik efektīvas. Mēs koncentrējamies uz šīm nedrošākajām daļām," teica Lietuvas robežsardzes priekšnieks Renāts Požels.
Divus metrus augstā un aptuveni 130 kilometrus garā žoga būvi iecerēts uzsākt pavasarī un pabeigt šā gada laikā.
Kā norāda projekta virzītāji, nav plānots celt "Ķīnas mūri", bet tikai nostiprinātu žogu, kas ļaus nodrošināt to, lai Lietuvā neiekļūst kontrabandisti vai cilvēki, kas ved pāri robežai nelegālos migrantus.
Kā izteikušies kaimiņvalsts politiķi, "tankus tas neapturēs, bet pārkāpt tam pāri būs grūti".
"Tas nav noslēpums, ka slepenie dienesti citās valstīs izmanto kontrabandistus, lai iegūtu informāciju par stāvokli uz mūsu robežas. Viņi, iespējams, sagatavo savus darbiniekus un plānus par tās šķērsošanu," sacījis Seima Aizsardzības komitejas loceklis Arvīds Anušausks.
Žogs varētu pasargāt Lietuvu no tādām pārrobežu provokācijām kā incidents, kurā Krievijas specdienestu darbinieki 2014.gadā Igaunijas teritorijā nolaupīja Igaunijas Drošības policijas (KaPo) darbinieku Estonu Kohveru. Viņu apsūdzēja spiegošanā un atbrīvot izdevās tikai pēc diviem gadiem.
