Līdz ar Lietuvas pievienošanos vienotajā valūtas zonā būs iestājušās visas trīs Baltijas valstis.
„Līdz ar iestāšanos eirozonā Lietuva pēc iespējas dziļāk integrēsies Eiropas Savienības kodolā,” tā iepriekš sacījis Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkevičs, kuram, visticamāk, būs iespēja šos vārdus atkārtot Briselē pēc Eiropas Savienības Vispārējo lietu sanāksmes, kurā Lietuva cer saņemt pozitīvu atbildi par pievienošanos eirozonai.
Sanāksmes vadītājs, Eiropas Savienībā prezidējošās Itālijas Eiropas lietu ministrs Sandro Gozi pauda, ka „tās ir ļoti labas ziņas gan mums, gan Eiropai, ka Lietuva pievienojas eirozonai kā 19. dalībvalsts”.
Tas nozīmē, ka eirozona darbojas un tai nākotnē jākļūst vēl labākai,” sacīja Gozi.
Lietuvas uzņemšanu eirozonā jau ir atbalstījuši eirozonas un Eiropas Savienības finanšu ministri, bet aizvadītajā nedēļā ar tradicionālo rezolūciju atbalstīja arī Eiropas Parlaments.
Lai atzīmētu notikumu, Briselē ieradies Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkevičs, finanšu ministrs Rimants Šadžus, Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētājs Vits Vasiļausks un citas amatpersonas.
Jau 1. jūlijā Lietuva noteica oficiālo lita kursu nomaiņai ar eiro. Uz jaunās Lietuvas eiro monētas būs attēlots bruņinieks Vītis auļojoša zirga mugurā, kurš redzams arī Lietuvas ģerbonī.
Lietuva eirozonā mēģināja iestāties jau pirms vairākiem gadiem, taču tolaik valsti no šī soļa šķīra dažu procentpunktu neatbilstība Māstrihtas kritērijiem. Sākoties krīzei, Lietuva jau būtiski no tiem atpalika. Pirmā no Baltijas eirozonai 2011. gadā pievienojās Igaunija, bet šā gada sākumā – Latvija.
Lietuvai kļūstot par eirozonas dalībnieci, zona paplašināsies līdz 19 valstīm, kas nozīmē, kā eirozonā ir vairāk nekā puse Eiropas Savienības dalībvalstu, taču eksperti lēš, ka pēc Lietuvas tik drīz eirozonas durvis vis neatvērsies, jo pagaidām uz vietu vienotās valūtas klubā nav neviena pārliecinoša pretendenta, lai gan vēlmi ar laiku eirozonā iestāties pēdējā laika aktīvāk paudusi Polija.
Pēc aptauju datiem sabiedrības atbalsts eiro Lietuvā pakāpeniski pieaug un patlaban tas sasniedzis 46%. Taču arī lietuviešus uztrauc cenu celšanās un pārmaiņas, kādas varētu nest jaunā valūta.
30 dienas pēc trešdien pieņemtā lēmuma visās Lietuvas tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās visas cenas līdz pat nākamā gada vidum būs jānorāda vienlaikus gan litos, gan eiro, lai iedzīvotājiem būtu iespējams saprast valūtas maiņu un ielāgot starpību.
Oficiāli par eirozonas valsti Lietuva kļūs nākamā gada 1. janvārī.
