"Valsts dzimšanas diena ir svētki visai Lietuvai. Tradicionālie 16.februāra pasākumi un oriģinālas pilsoniskās iniciatīvas, kas norisināsies visā Lietuvā, atspoguļo mūsu pateicību cilvēkiem, kas bija tik drosmīgi, lai nostiprinātu mūsu brīvību un atjaunotu valstiskumu. Lai mūsu brīvība skan un apvieno lietuviešus visā pasaulē," savā apsveikuma pauda Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite. Viņa sacīja, ka šī diena stāsta par valsti, kas no drupām tika uzcelta no jauna. Tā arī stāsta par akmens stingru pamatu, kas nekad nav ticis sagrauts - lietuviešu garu.
Pirmdienas rītā Grībauskaite piedalījās piemiņas ceremonijā 16.februāra akta parakstītājiem Radu kapsētā. Vēlāk prezidenta pilī viņa pasniedza valsts apbalvojumu. Pēcpusdienā Lietuvas prezidente apmeklē Baltijas valstu karogu pacelšanu Viļņas Daukanta laukumā un uzstājas ar runu. Pēc karogu pacelšanas ceremonijas Viļņas katedrālē notiks dievkalpojums.
Lietuvas Neatkarības dienas pasākumi notiek arī citās lielākajās valsts pilsētās.
Lietuvieši ir piektā lielākā nācija Latvijā. Ikdienā tie ir cieši kopā ar mums, tomēr Latvijai pieder tikai viena sirds pusīte. Atzīmējot Lietuvas Neatkarības dienu un dziedot Lietuvas valsts himnu, daudziem acīs sariešas asaras.
"Ir tiešām svētku sajūta, un mēs vienmēr ļoti gaidām tos svētkus. Vienmēr atzīmējam, ja neesam ciemos, kā šodien uzaicināti, tad Bauskā atzīmējam. Visi sanākam, dziedam, lietuviešu ēdienus gatavojam. Un tā viss notiek," saka Bauskas lietuviešu biedrības vadītāja Danute Slavinska.
Daudzi lietuvieši Latviju par savu dzīves vietu izvēlējušies pēc izsūtījuma Sibīrijā, jo Lietuvā atgriezties tiem nebija ļauts.Un svētku reizē tas uzjundī atmiņas, arī jelgavniecei Ļonginai Upeniecei: "Visu ceļu mēs raudājām, it sevišķi, kad braucām pāri Lietuvas robežai. Viss tas vagons raudāja."
No Lietuvas uz Sibīriju izsūtīja vairāk nekā 17 000 iedzīvotāju, un pēc atgriešanās visvairāk lietuvieši apmetušies uz dzīvi Jelgavā, Liepājā un Latvijas-Lietuvas pierobežas pilsētās un pagastos. Pēc valsts neatkarības atjaunošanas daudzi atgriezās dzimtenē, bet palikušie uztur ciešu saikni ar Lietuvu, piemēram, brauc uz Lietuvas Dziesmu svētkiem, skorta pasākumiem.
1918.gada 16.februārī Lietuvas padome pasludināja valsts neatkarības atjaunošanu, balstot neatkarīgo valsti uz demokrātijas principiem un nosakot Viļņu par tās galvaspilsētu.
