Dienas ziņas

RS noliedz ūdens iepirkšanu mazgāšanas līdzekļa vietā

Dienas ziņas

TM un LM skaidro plānotās izmaiņas aizbildnībā

Svin Lietuvas 97. dzimšanas dienu

Lietuvā atzīmē Neatkarības dienu

Lietuvā pirmdien tiek rīkoti pasākumi, koncerti, izstādes un tiek aizdegti tradicionālie ugunskuri par godu valsts neatkarības pasludināšanas dienai. 16. februāris gaidīta svētku diena ir arī vairāk nekā 28 tūkstošiem Latvijas lietuviešu. Dažādi pasākumi notiek arī pierobežas novados, kur lietuviešu ir visvairāk.

"Valsts dzimšanas diena ir svētki visai Lietuvai. Tradicionālie 16.februāra pasākumi un oriģinālas pilsoniskās iniciatīvas, kas norisināsies visā Lietuvā, atspoguļo mūsu pateicību cilvēkiem, kas bija tik drosmīgi, lai nostiprinātu mūsu brīvību un atjaunotu valstiskumu. Lai mūsu brīvība skan un apvieno lietuviešus visā pasaulē," savā apsveikuma pauda Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite. Viņa sacīja, ka šī diena stāsta par valsti, kas no drupām tika uzcelta no jauna. Tā arī stāsta par akmens stingru pamatu, kas nekad nav ticis sagrauts - lietuviešu garu.

Pirmdienas rītā Grībauskaite piedalījās piemiņas ceremonijā 16.februāra akta parakstītājiem Radu kapsētā. Vēlāk prezidenta pilī viņa pasniedza valsts apbalvojumu. Pēcpusdienā Lietuvas prezidente apmeklē Baltijas valstu karogu pacelšanu Viļņas Daukanta laukumā un uzstājas ar runu. Pēc karogu pacelšanas ceremonijas Viļņas katedrālē notiks dievkalpojums.

Lietuvas Neatkarības dienas pasākumi notiek arī citās lielākajās valsts pilsētās.

Lietuvieši ir piektā lielākā nācija Latvijā. Ikdienā tie ir cieši kopā ar mums, tomēr Latvijai pieder tikai viena sirds pusīte. Atzīmējot Lietuvas Neatkarības  dienu un dziedot  Lietuvas valsts himnu, daudziem acīs sariešas asaras.

"Ir tiešām svētku sajūta, un mēs  vienmēr ļoti gaidām tos  svētkus. Vienmēr atzīmējam, ja neesam ciemos, kā šodien uzaicināti, tad Bauskā atzīmējam. Visi sanākam, dziedam, lietuviešu ēdienus gatavojam. Un tā viss notiek," saka Bauskas lietuviešu biedrības vadītāja Danute Slavinska.

Daudzi lietuvieši Latviju par savu dzīves vietu izvēlējušies  pēc izsūtījuma Sibīrijā, jo Lietuvā atgriezties tiem nebija ļauts.Un svētku reizē tas uzjundī atmiņas, arī jelgavniecei Ļonginai Upeniecei: "Visu ceļu mēs raudājām, it sevišķi, kad braucām pāri Lietuvas robežai. Viss tas vagons raudāja."

No Lietuvas uz Sibīriju izsūtīja vairāk nekā 17 000 iedzīvotāju, un pēc atgriešanās visvairāk lietuvieši apmetušies uz dzīvi  Jelgavā, Liepājā un Latvijas-Lietuvas pierobežas pilsētās un pagastos. Pēc valsts neatkarības atjaunošanas daudzi atgriezās dzimtenē, bet palikušie uztur ciešu saikni ar Lietuvu, piemēram, brauc uz Lietuvas Dziesmu svētkiem, skorta pasākumiem.

1918.gada 16.februārī Lietuvas padome pasludināja valsts neatkarības atjaunošanu, balstot neatkarīgo valsti uz demokrātijas principiem un nosakot Viļņu par tās galvaspilsētu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti