Par šādu struktūru veidošanu NATO valstu vadītāji vienojās sanāksmē Velsā pēc tam, kad Krievijas robežai tuvu esošās valstis paauda bažas par Kremļa agresiju Ukrainā un līdz ar to drošību bijušajās PSRS teritorijās.
NATO Spēku integrācijas vienības štābi atradīsies vairākās valstīs – visā Baltijā, arī Polijā, Bulgārijā, Rumānijā, proti, tajā teritorijā, kas izjuta vislielāko satraukumu, Krievijai sākot agresiju Ukrainā.
Štābu uzdevums būs gan uzņemt un ar visu nepieciešamo nodrošināt NATO ātrās reaģēšanas spēkus un citus karavīrus, kuri ierastos valstī, kā arī rūpēties par labāku saziņu starp valstu nacionālajiem spēkiem un NATO struktūrām, kā arī nodrošināt NATO ar izlūkošanas datiem un ekspertu informāciju. Štābi darbosies gan treniņu, gan arī, ja nepieciešams, draudu gadījumos.
Piedaloties štāba atklāšanā, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs uzsvēra, ka šis ir piemērs, kā NATO apstiprina savu apņemšanos aizsargāt Baltijas drošību.
„Šie nelielie štābi būs ārkārtīgi nozīmīga saikne starp nacionālajiem un NATO sabiedrotajiem spēkiem. Tie atvieglos iespējas izvietot mūsu karaspēku vai nu treniņu, vai īstu draudu gadījumā,” norādīja Stoltenbergs.
“Mēs nevēlamies konfrontāciju ne ar vienu, taču šajā pasaulē ir arvien vairāk un vairāk sarežģītu izaicinājumu, piemēram, arvien nepārliecinošāka Krievija. Maskava turpina pieliet eļļu vardarbības ugunij Ukrainā, piegādājot separātistiem bruņojumu, cilvēkus un viņus apmācot,” sacīja NATO vadītājs.
Lietuvas štābā strādās starptautiska komanda, kuru vadīs leitnants Jakobs Larsens no Dānijas, bet integrācijas vienībā strādās aptuveni 40 virsnieku, puse no viņiem ir lietuvieši.
Lietuvā NATO ģenerālsekretārs arī uzteica Ukrainas Augstākās Radas pirmajā lasījumā pieņemtos Konstitūcijas grozījumus par varas decentralizāciju valstī, kas, viņaprāt, paver vēl vienu iespēju konfliktu Donbasā atrisināt ar diplomātiskiem līdzekļiem. NATO ģenerālsekretārs gan uzsvēra, ka īpaša atbildība par noregulējumu jāuzņemas Krievijai, kas turpina atbalstīt separātistus, pārkāpjot Minskas vienošanās.
Situāciju Austrumukrainā Stoltenbergs raksturojis kā trauslu, bet izteica pārliecību, ka Minskas vienošanās izpilde ir labākais ceļš uz tās atrisināšanu.
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, tiekoties ar medijiem pēc štāba atklāšanas, izteica cerību, ka Seims atbalstīs Valsts aizsardzības padomes lēmumu atvēlēt aizsardzībai 2% no iekšzemes kopprodukta, kas notiktu jau 2018.gadā, un tas būtu divus gadus agrāk, nekā plānots iepriekš. Pērn martā pēc Grībauskaites iniciatīvas lielākās Lietuvas politiskās partijas parakstīja nacionālo vienošanos par ārpolitikas, drošības un aizsardzības stratēģiskajām vadlīnijām, apņemoties līdz 2020.gadam palielināt aizsardzības finansējumu līdz diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta.
Šo ieceri uzteica arī NATO ģenerālsekretārs, sakot, ka ar šo lēmumu Lietuva rādītu labu piemēru arī citām daudz lielākajām NATO dalībvalstīm.
Patlaban no visām trim Baltijas valstīm NATO prasītos divus procentus no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai ir atvēlējusi vienīgi Igaunija.
Latvijas aizsardzības budžets nākamgad palielināsies no 1% līdz 1,4% no iekšzemes kopprodukta.
