Astravjecas atomelektrostacijas būvniecība Baltkrievijā tika sākta 2011.gadā, un kopš tā laika ziņots par dažādiem incidentiem celtniecības procesā – tostarp pārvietošanas laikā nokritis reaktora korpuss un gājis bojā kāds strādnieks.
Lietuva kaimiņvalstij pieprasījusi paskaidrojumus, taču Minska apgalvo, ka viss norit atbilstoši kodoldrošības noteikumiem.
Jau šoruden plānots pieslēgt tīklam stacijas pirmo energobloku un iedarbināt arī otro bloku.
Savas bažas Lietuvas prezidents Gitans Nausēda šonedēļ izklāstījis arī Vācijas kanclerei Angelai Merkelei.
“Mēs jau vairākkārt uzsvērām, ka šī stacija tiek celta politisku iemeslu dēļ, turklāt neievērojot stresa testu rekomendācijas. Mēs lūdzam palīdzību saviem partneriem, lai tiktu ieviestas kodolstacijas drošības prasības,” uzsvēra Nausēda.
Tiek arī ziņots, ka Lietuvas valdība plāno piešķirt finansējumu joda tablešu iegādei iedzīvotājiem. Tās tiek lietotas ārkārtas gadījumos organisma aizsardzībai no radiācijas.
KONTEKSTS:
Kodolstacija tiek būvēta Baltkrievijas Astravjecas rajonā, aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas. Dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai Viļņai. No Latvijas robežas kodolstaciju šķir aptuveni 110 kilometri.
Lietuva Astravjecas AES uzskata par nedrošu un cerēja, ka tajā ražotās elektroenerģijas importa boikots varētu apturēt šo projektu, taču citas reģiona valstis un Eiropas Savienības institūcijas šo iniciatīvu nav atbalstījušas.
Turklāt Latvijas valdība šonedēļ apstiprināja priekšlikumu, kas ļautu Latvijai pirkt un pārdot Baltkrievijas elektroenerģiju, apejot Lietuvu, ar ko izraisīja kaimiņvalsts nosodījumu. Latvijas pusē gan uzsver, lēmums atvērt tirdzniecības robežu ar Krieviju, lai iegādātos elektroenerģiju no trešajām valstīm tādā veidā, nenozīmē tiešo tirdzniecību ar Baltkrieviju.
Tikmēr Igaunija neizslēdz iespēju iegādāties elektroenerģiju no Baltkrievijas Astravjecas atomelektrostacijas (AES).
