Pārvietošanās ierobežojumi, kas Covid-19 dēļ Lietuvā bija noteikti līdz 6. aprīlim, vairs netiks pagarināti, no pusnakts visā valsts teritorijā atkal būs atļauts brīvi pārvietoties.
Valdība lems par karantīnu
Vienlaikus ministrs atzinis, ka epidemioloģiskā situācija valstī nebūt neuzlabojas, tā drīz var atkal kļūt kritiska, tomēr Duļķis norādījis, ka ierobežojumi savu paveikuši un to sniegtās iespējas ir izsmeltas.
"No pusnakts var atsākties brīva kustība neatkarīgi no situācijas atsevišķās pašvaldībās," žurnālistiem sacījis ministrs.
Pārvietošanās ierobežojumi starp pašvaldībām Lietuvā tika ieviesti decembra vidū, bet no 16. marta palika spēkā tikai pašvaldībās ar vissliktāko epidemioloģisko situāciju. Tomēr nedēļu pirms Lieldienu brīvdienām valdība nolēma tos līdz 6. aprīlim atjaunot visā valstī, ņemot vērā, ka saslimstība atkal sākusi pieaugt. Tikmēr pērn 7. novembrī ieviestā karantīna pašlaik ir spēkā līdz 30. aprīlim, un Lietuvas valdība trešdien gatavojas lemt par iespējamajiem grozījumiem pašreizējā režīmā.
"Nedēļas nogalē bez pamatota iemesla pārvietojās tikai nedaudz vairāk par 1700 automašīnām. Tas tiešām ir salīdzinoši neliels skaits. Tas nozīmē, ka cilvēki bija gatavi un pārvietojās tiešām attaisnojošu iemeslu dēļ," vēsta Lietuvas policijas ģenerālkomisāra vietnieks Arūns Paļauskis.
Cer uz sabiedrības apzinīgumu
Duļķis pateicies visiem, kuri Lieldienu laikā atturējušies no mazsvarīgiem braucieniem, un pastāstījis, ka turpmāk pandēmiju iegrožot paredzēts plašākas testēšanas un vakcinācijas ceļā, vienlaikus cerot uz sabiedrības apzinīgumu.
"Acīmredzot jāatzīst, ka pārvietošanās ierobežojumi savu darbu ir paveikuši, palīdzot Lietuvai nobraukt no rekorda, kad bijām pirmajā vietā Eiropā, un nu tie savas iespējas ir izsmēluši.
Tagad redzam, ka lielākā daļa inficēšanās gadījumu ir vai nu izglītības jomā, vai ražošanas uzņēmumos, un vīruss lielākoties pārceļo tādēļ, ka [netiek ievēroti ierobežojumi attiecībā uz] kontaktiem starp mājsaimniecībām, personisku saskarsmi, masku valkāšanu," skaidrojis ministrs.
Vienlaikus viņš brīdinājis, ka valstī joprojām pieaug gan jaunatklāto inficēšanās gadījumu skaits, gan pozitīvo testu īpatsvars, īpaši starp cilvēkiem, kuri dodas testēties, jūtot slimības simptomus.
Pēc ministra teiktā, tas ir "ļoti nopietns signāls", tādēļ ir svarīgi, lai pārbaudītos visi, jo tas ir viens no veidiem, kā samazināt vīrusa izplatību.
Pacientu skaits pieaug
Satraukumu vieš arī apstāklis, ka Lietuvas slimnīcās ārstējas jau gandrīz 1000 Covid-19 pacientu. Sarežģītākā situācija izveidojusies Viļņā, kur nedēļas laikā slimnīcās uzņemto pacientu skaits audzis vairāk nekā par 30%, stāvoklis pasliktinās arī Kauņā.
Kā izteicies veselības ministrs, turpinoties pašreizējām tendencēm, septiņu līdz desmit dienu laikā visa Lietuva var nonākt tā dēvētajā melnajā zonā saskaņā ar diviem kritērijiem, pēc kuriem tiek izvērtēta epidemioloģiskā situācija pašvaldībās. Šai zonā tiek iekļautas tās pašvaldības, kurās 14 dienu kumulatīvais inficēšanās gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedz 500 un pozitīvo testu īpatsvars septiņu dienu laikā ir lielāks par 10%.
Aizvadītās diennakts laikā Lietuvā reģistrēti 686 inficēšanās gadījumi, seši cilvēki ir miruši ar Covid-19. Pozitīvo testu īpatsvars Lietuvā bijis 12,5%, bet 14 dienu kumulatīvais inficēšanās gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju saskaņā ar Lietuvas Statistikas departamenta datiem ir 382,3.
Lieldienu brīvdienās Lietuvā poti pret Covid-19 varēja saņemt arī tie, kuri nav pašreizējo prioritāro grupu sarakstā. Tā Lietuvas valdība cer padarīt vakcinācijas procesu raitāku.
Lietuvas valdība nolēmusi ar “AstraZeneca” vakcīnu potēt lielu uzņēmumu darbiniekus, kuri nav pašreizējā prioritārajā sarakstā. Tāpat aizvadītajās Lieldienu brīvdienās potes varēja saņemt jaunieši, kuri šogad absolvēs vidusskolu, skolotāji un citi izglītības darbinieki, kā arī visi, kas gatavojas komandējumiem ārvalstīs, sākot no sportistiem līdz diplomātiem. Tas saistīts ar to, ka daļa vecāka gadagājuma cilvēku un citi, kuri atrodas prioritārajās grupās, atteikušies potēties ar “AstraZeneca” vakcīnu un gaida iespēju saņemt “Moderna” vai “Pfizer” vakcīnu. Aptuveni 60 tūkstoši “AstraZeneca” devu tagad atvēlētas citiem, kuri citkārt savu uzaicinājumu vakcinēties saņemtu vēlāk.
"Kā parādās iespēja, jādodas potēties. Par to nav šaubu. Man pat neienāca prātā palaist šo iespēju garām," stāsta someljē Armīns Darasēvičs.
