Ik pēc laika tiek ziņots par NATO lidmašīnu pacelšanos no bāzes Šauļos, lai “pavadītu” Krievijas lidmašīnas. Ar sabiedroto iesaisti tiek veiktas tikai gaisa policijas funkcijas, taču Lietuva nu maina savu gaisa aizsardzības stratēģiju.
Lietuvas Bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Jons Vītauts Žuks pastāstīja, ka izmaiņas sekojušas diskusijām par gaisa aizsardzības prioritātēm. "Bez šaubām mēs paši diskutējam par vidēja rādiusa gaisa aizsardzības sistēmām. Mēs nopirkām īsā rādiusa gaisa aizsardzības sistēmas, bet mēs tiešām vēlamies redzēt daudz lielāku ieguldījumu un izpratni no sabiedroto puses, kā notiktu pārslēgšanās no gaisa patrulēšanas uz gaisa aizsardzību," teica Žuks.
Bruņoto spēku komandiera paziņojumam Lietuvā izveidojies īpašs fons. Pavisam nesen sabiedrībai tika atklāts, bet tā arī līdz galam netika paskaidrots atgadījums Kuršu kāpās. It kā netālu no Nidas, iespējams, Krievijas spēki uz brīdi atradās Lietuvas telpā vai arī pietuvojās tai. Tieši Kuršu kāpu aizsardzība tiek minēta starp vājākajām vietām ne tikai Lietuvā, bet visā NATO teritorijā. Ik pa laikam Lietuvas medijos nonāk ziņas par skandāliem, kas saistīti ar Lietuvas armiju.
Piemēram, pēkšņā karavīra nāve, kuru armijā iesauca vien pirms mēneša, gadījums, kad vienam jauneklim piesūcās vairāki desmiti ērču, jo armijas iepirktās teltis, ko izmantoja vingrinājumos, ir bez pamatnes. Taču atbalsts armijai pēdējos gados zīmīgi pieaug. Lietuvas iedzīvotāji armijas vajadzībām var ziedot arī 2% no ienākuma nodokļa. Pagājušogad 7000 iedzīvotāju izmantoja šo iespēju un kopumā summa bija ap 300 000 eiro.Nākamgad Lietuva plāno apsteigt Latviju, palielinot aizsardzības budžetu gandrīz līdz 1,8 procentiem no iekšzemes kopprodukta.
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite uzsvēra reģionālās situācijas nozīmību. “Mūsu pieprasījums ir balstīts uz reģiona specifiku. Tie ir skaidri formulēti arī NATO partneriem, un par visiem priekšlikumiem ir notikušas rūpīgas diskusijas, jau sperot arī atbilstošus soļus,” viņa teica.
Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību institūta Krievijas un Austrumeiropas centra vadītāja Doviļe Jakniunaite pastāstīja, ka arī Ukrainā bija līdzīga situācija militāro vajadzību finansēšanā.
“Lietuva ilgus gadus bija vissliktākā [apņemšanās] ieviesēja politiski. Ilgu laiku mēs ieguldījām ap vienu procentu un krīzes laikā radītāji bija pat zemāki. Un kad situācija attīstījās, tad bija palielinājums. Taču atmosfēra, kad tiek runāts par arvien agresīvāku Krieviju, tika pamatots straujāks palielinājums. Jebkurā budžetā ir līdzsvars starp sociāliem tēriņiem un bija ļoti grūti pamatot nepieciešamību vairāk naudas veltīt militārai jomai. Un tagad ir ienaidnieks, kas ļauj Aizsardzības ministrijai vairāk lobēt savas intereses. Un viņi to dara diezgan veiksmīgi," pauda Jakniunaite.
Taču militārās jomas uzlabošana vien neatrisinās aizsardzības izaicinājumus plašākā izpratnē. Nesenie notikumi Ukrainā parādīja, ka drošība ir gan informācijas telpā, gan ekonomikā, gan arī sociālajos faktoros, ko neaptver minētie procenti. Kad runā par budžeta palielinājumu, tad runa ir par vairāk vai mazāk tradicionālo karu. Taču neviens neskaidro, kā aizsardzības budžeta palielinājums ir saistīts ar spēju risināt hibrīdās karadarbības izaicinājumus.
Krievijas LEVADA centra pētniece Natālija Zorkaja arī darbojas ar skaitļiem, viņa mēra Krievijas sabiedrības noskaņojumu. Pēc Krimas jautājuma lielākai daļai Krievijas iedzīvotāju ir, kā viņa raksturo, “paģiru sindroms”. Daļēji “paģiras ārstēja” operācija Sīrijā. Taču karš kā tāds ir “atgriezies” ikdienā: “Principā sabiedriskā doma atrodas lielās kara gaidās. Tā ir ļoti liela. Un tā agresīvā vēlme karot, kas vēl nav nomierinājusies, saskan ar to, ka notikumu gaita var novest pie kaut kādiem plaša mēroga konfliktiem. Nav tā, ka sabiedrība alkst pēc kara, taču, ko darīs vara – nezinu,” viņa teica.
Kad Krievijas iedzīvotāji norāda visnaidīgāk noskaņotās valstis, Baltijas valstis ierindojas augstākajās vietās. Kādreiz Latvija bija absolūtais līderis, taču tagad mūs apsteidz ASV un Ukraina, un Lietuva ir ceturtajā vietā.
