Irānas un ASV attiecības pasliktinājās pērn, kad Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka ASV vienpusējā kārtā izstājas no pasaules lielvaru un Irānas kodolvienošanās un atjauno sankcijas. Savukārt maijā spriedze abu valstu attiecībās pieauga vēl vairāk, jo Irānas prezidents Hasans Ruhani paziņoja, ka Irāna pārtrauks ievērot atsevišķus kodolvienošanās aspektus, ja pārējās rietumvalstis, kas parakstījušas vienošanos, nenodrošinās solīto sankciju atcelšanu. Bažas, ka Vašingtonas un Teherānas vārdu karš var pāraugt militārā konfliktā, pieauga tad, kad ASV uz Tuvo Austrumu reģionu nosūtīja aviācijas bāzes kuģa trieciengrupu, desantkuģi, raķešu bateriju un bumbvedējus.
Saistību izpildei Irānas prezidents rietumvalstīm devis laiku līdz jūlijam. Strauji tuvojoties šim termiņam, uz Irānu, centienos rast risinājumu, otrdien devās Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss.
Viņš pēc tikšanās ar Irānas ārlietu ministru Džavidu Zarifu sacīja, ka neizstāšanās no 2015. gadā noslēgtās vienošanās ir Irānas stratēģiskajās un politiskajās interesēs.
Māss uzsvēra, ka noslēgtais līgums Eiropai ir ārkārtīgi svarīgs, piebilstot, ka nevēlas, lai Irānas rīcībā būtu kodolieroči.
Vēl pirms Māsa vizītes Vācijas parlamenta deputāts Omids Noripūrs skaidroja, ka situācija Tuvo Austrumu reģionā kļuvusi ļoti bīstama:„Tuvajos Austrumos ir ļoti daudz kaujaslauku, kur attālums starp Irānas un ASV spēkiem ir ļoti neliels, un šie spēki savā starpā nesarunājas. Tas ir ļoti bīstami. Tas var novest pie pilna mēroga kara Tuvajos Austrumos, un to neviens nevar atļauties.”
Pēc Vācijas ārlietu ministra domām, Vācija un pārējie Eiropas partneri ir pielikuši vislielākās pūles, lai izpildītu savas saistības. Tomēr Irāna domā citādāk, proti, Eiropa nav darījusi pietiekami daudz. Zarifs skaidroja, ka tas, ko Irāna sagaidīja no Eiropas Savienības, bija rīkošanās saskaņā ar savām saistībām, bet Savienība to vai nu nevēlējās, vai nevarēja izdarīt.
Šonedēļ uz Irānu plāno doties arī Japānas premjerministrs Sindzo Abe, un tā būs pirmā Japānas premjera vizīte Irānā vairāk nekā 40 gadu laikā. Japāna starp Vašingtonu un Teherānu cenšas uzņemties vidutāja lomu, lai abas puses savestu kopā pie sarunu galda. Mediji vēsta, ka Abem būs sarunas ar Irānas augsto līderi Ajatollu Ali Hamenei un prezidentu Ruhani. Arī Irāka un Omāna centīsies kļūt par vidutāju, lai rastu risinājumu.
ASV prezidents iepriekš sacīja, ka nevēlas režīma maiņu Irānā un ir atvērts sarunām ar Teherānu, savukārt Irāna līdz šim norādījusi, ka sarunās neiesaistīsies, kamēr netiks respektētas Irānas tiesības. Par spīti spriedzei, jaunākais Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ziņojums apliecinājis, ka Irāna turpina ievērot vienošanos, neskatoties uz urāna un smagā ūdens krājumu pieaugumu.
