Lielvalstu vadītāji svētku uzrunās mudina drosmīgi raudzīties nākotnē

Starptautiskais terorisms, drošība, ekonomika un globālie izaicinājumi — tie ir galvenie saturiskie uzsvari Jaungada uzrunās, kas vienojoši gan Vācijas, gan Francijas un pat Krievijas līderus. Nevairoties no atklātības par sabiedrībai sāpīgiem jautājumiem, valstu vadītāji mudinājuši sabiedrību droši pieņemt nākotnes izaicinājumu.

Merkele aizstāv migrācijas politiku un ES

Vācijas kancleres Angeles Merkeles uzrunu gaidīja ne tikai Vācijā. Jo īpaši pēc britu sabiedrības balsojumu par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), Vācija izvirzījusies kā dominējošais politiskais un ekonomiskais spēks. Vienlaikus Vācija bija pēdējā Eiropas valsts, kas piedzīvojusi terora aktu pašā gada nogalē.

“Vācija ir stiprāka par terorismu” – uzsvēra kanclere savā uzrunā, nevairoties minēt, ka vairākos šī gada terora aktos iesaistīti patvēruma meklētāji.

Tā esot gan ņirgāšanās par vācu sabiedrības gatavību palīdzēt, gan par tiem, kam Vācijas palīdzība un aizsardzība patiešām nepieciešama. Taču viņa esot pārliecības pilna par Vāciju un tās ļaudīm.

“Tātad, kas tā par pārliecību, ko minēju sākumā? Vai var runāt par pārliecību, esot dziļās sērās par mirušajiem un ievainotajiem?" retoriski jautāja Merkele. "Es domāju to, ko varējām sajust šeit Berlīnē un daudzās citās Vācijas pilsētās, jo īpaši šajās grūtajās dienās. Par spīti tam bija jūtams tas atbalsts, kas parādās, sniedzot un saņemot mierinājumu. Tas bija arī mūsu cietajā apņēmībā ar humānismu un vienotību stāties pretim naida pilnajai teroristu pasaulei. Dzīvojot mūsu dzīves un darot mūsu darbu, mēs sakām teroristiem, ka viņi ir naidpilni slepkavas. Bet viņi nenoteiks, kā mēs dzīvojam un vēlamies dzīvot. Mēs esam brīvi cilvēki un brīvi no aizspriedumiem," pauda Merkele.

Vācijas kanclere izcēla arī grūtības, kuras piedzīvo ES.

“2016.gadā daudzus vienoja sajūta, ka sabrukusi pasaule, kuru zinājām, vai ka radušies jautājumi par to, kas ilgstoši uzskatīts par sasniegumu. Piemērs tam ir ES vai pat parlamentārā demokrātija kā tāda, kurai vairs nerūpot pilsoņu intereses, bet gan tikai dažu cilvēku labums," sacīja Merkele. "Cik gan aplams priekšstats!

Jā, Eiropa ir lēna un nogurdinoša. Tai nācies piedzīvot nopietnu cirtienu - kā dalībvalsts aiziešana. Un jā,  Eiropai ir jākoncentrējas uz to, ko tā patiesi var paveikt labāk nekā nacionālā valsts. Bet nē - mums vāciešiem nevajadzētu aloties, domājot, ka laimīgu nākotni varam panākt vieni paši," viņa norādīja.

Olands brīdina par nacionālismu un draudiem klimata pārmaiņu ierobežošanā

Francijas prezidents Fransuā Olands uzrunu atklāja vārdiem – "šī ir pēdējā reize, kad stājos jūsu priekšā kā Republikas prezidents". Jau iepriekš viņš paziņoja, ka necīnīsies par prezidenta amatu šogad gaidāmajās vēlēšanās. Arī viņa uzruna sākās par terorismu, pieminot 14.jūlija traģēdiju Nicā un vēlāk arī priestera nogalināšanu baznīcā.

Prezidents Olands uzsvēra, ka šogad notikusi apņēmīga cīņa ar terorismu un tā turpināsies ne tikai Francijā, bet arī ārpus tās robežām.

Uzsverot, ka vēršas pie saviem līdzpilsoņiem no visām tautībām un ticībām, viņš brīdināja no augošiem nacionālisma draudiem, kā arī izcēla Francijas gūtos panākumus cīņā pret klimata pārmaiņām pasaulē.

Vienlaikus tas ir brīdinājums jaunievēlētajam ASV prezidentam Donaldam Trampam nepārskatīt nolīgumu par pasākumiem klimata pārmaiņu ierobežošanai.

"Mēs neesam likuši galu terorisma postam. Mums būs jāturpina cīnīties. Ārpus Francijas tas nozīmē militārās operācijas Mali, Sīrijā un Irākā, kur es būšu parīt, lai sveiktu mūsu karavīrus," sacīja Olands. "Francijai dara godu lielie jautājumi, kurus tā uzņemas. Ar to es domāju arī cīņu pret globālo sasilšanu. Atgādināšu - tieši Parīzē noslēgts vēsturisks līgums. Redzat, piesārņojumam sasniedzot tik augstu līmeni, ir absolūti nepieciešams rīkoties. Tādēļ uzsveru – Francija neļaus nevienam un nevienai valstij, pat pašai lielākajai, apšaubīt šo ievērojamo starptautiskās sabiedrības sasniegumu," teica Olands.

Putins: Grūtības saliedējušas Krievijas sabiedrību

Tas, ka aizvadīts ārkārtīgi grūts un izaicinājumiem pilns gads, atskanēja arī Krievijas līdera Vladimira Putina runā. Starptautiskās sankcijas gan par Krimas pretlikumīgo aneksiju gan agresiju Austrumukrainā turpinājās. Turpināja augt spiediens uz Krievijas ekonomiku. Asa kritika skanēja no rietumvalstu puses par humāno situāciju Sīrijā.

Tomēr, kā pašā uzrunas sākumā savukārt akcentēja Kremļa saimnieks, šīs grūtības esot saliedējušas un ļāvušas atvērt milzīgas rezerves turpmākai virzībai uz priekšu.

Jaungada uzrunas izkārto galvenos aizgājušā gada akcentus un mobilizē sabiedrību nākamā gada izaicinājumiem.

Bet vairākās valstīs amatpersonas sniedz arī Ziemassvētku uzrunas. Spilgts piemērs ir ASV. Ziemassvētku neformālāku un ģimeniskāku ietvaru komunikācijai asprātīgi izmantojis arī Beļģijas karalis Filips, tiekoties ar deviņus gadus veco reportieri un uzņemot to savā pilī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt