Meitenes mēdz labāk mācīties skolā un arī biežāk iegūst augstāko izglītību. Starp universitāšu absolventiem Eiropā 60% ir sievietes. Tomēr nonākt vadošajos amatos sievietēm joprojām nav vienkārši un tam ir daudzi iemesli.
Tādēļ
Eiropas Parlaments šonedēļ apstiprināja jaunu likumu, kas uzliek par pienākumu līdz 2026. gadam lielo korporāciju vadībā nodrošināt sieviešu un vīriešu pārstāvniecību. Padomēs ir jābūt 40% sieviešu, bet dažādu direktoru līmenī vismaz 33%.
Par šī likuma virzību parlamentā atbildēja sociāldemokrāte no Nīderlandes Lara Voltersa. Viņa norādīja: "Pašlaik tikai trīs no desmit valdes locekļiem lielajās Eiropas korporācijās ir sievietes. Ja mēs paskatāmies uz Ungāriju, Igauniju un Kipru, tad redzam, ka tur ir tikai viena no desmit. Šāda uzņēmumu vadība neatspoguļo sabiedrību pietiekami labi. It sevišķi, ja ņemam vērā, ka šie uzņēmumi ir smagsvari, kas pieņem lēmumus, kas var ietekmēt mūs visus. Mēs mēģinājām pieklājīgi prasīt. Mēs mēģinājām gaidīt, kad veco puišu klubiņi izmirs. Jā, kvotas ir smags instruments. Bet, kad trūkst labās gribas, tad ir vajadzīgs likums."
Kopš brīža, kad Eiropas Komisija pirmo reizi nāca klajā ar šo likumprojektu, ir pagājuši jau desmit gadi. Visu šo laiku atsevišķas dalībvalstis ir bloķējušas šīs normas pieņemšanu. Bet līdz ar valdības maiņu Vācijā kompromisu izdevās panākt.
ES līdztiesības komisāre Helēna Dalli sacīja, ka šo 10 gadu laikā sieviešu uzņēmumu vadībā ir kļuvis vairāk, tomēr vislielākais progress ir panākts tajās valstīs, kur darbojas kvotas, nevis labprātīgi pasākumi.
"Šo direktīvu nevajadzētu uzskatīt par apgrūtinājumu kompānijām, bet gan par rīku, lai sasniegtu skaidrus labumus Eiropas un tās valstu ekonomikai. Pierādījumi liecina, ka plašs talantu un zināšanu loks, kā arī iekļaujoša un daudzveidīga pieeja uzņēmumu vadībā palīdz pieņemt labākus lēmumus un nodrošināt labāku korporatīvo pārvaldi. Tas vairo sabiedrības uzticēšanos uzņēmējiem un veicina ekonomikas izaugsmi," norādīja Dalli.
Turpretī Konservatīvo grupas deputāte Doriena Rokmakere no Nīderlandes ir pret kvotām. Viņasprāt, ES pārāk aizraujas ar dažādu noteikumu radīšanu, kas traucējot biznesam.
Rokmakere atzīmēja: "Mainīt pasauli pēc saviem ieskatiem ar likumu un noteikumu kaudzi nav iespējas un vēl jo vairāk – tas ir bīstami. Visiem ir zināms, ka politiķu iejaukšanās uzņēmējdarbībā noved pie tā, ka robeža starp valsts un privāto pazūd. Rodas lielāks administratīvais slogs. Rodas vairāk vadības un kontroles, bet mazāk brīvības un mazāk pārticības. Tas ir nenovēršams process, kas noved pie nabadzības."
Pašlaik Eiropā biržā kotēto uzņēmumu vadībā ir 30% sieviešu. Bet starp valstīm ir lielas atšķirības. Francijā ir gandrīz pilnīgs līdzsvars jeb 45% sieviešu. Savukārt Latvijā lielo uzņēmumu vadībā ir tikai 20% sieviešu, bet Kiprā – 8,5%.
Zaļo grupas deputāte no Zviedrijas Alise Kunke pauda, ka vadošajos amatos ne vienmēr nonāk talantīgākie kandidāti. Tādēļ ir svarīgi, ka ar jauno likumu tiek uzlikta prasība radīt saprotamu atlases procedūru.
Kunke norādīja: "Dažas lietas ir tik pašsaprotamas. Ir tik skaidrs, ka tā ir pareizi, ka mums ir tendence domāt, ka vienā brīdī tā tas vienkārši notiks. Viena no tām ir domāt, ka cilvēki ar vislabāko kvalifikāciju kļūs par vadītājiem. Pēc daudziem gadiem darba vairākums šeit, cerams, piekrīt, ka uzņēmumos ir nepieciešamas zināšanas, kas nāk ne tikai no baltiem pusmūža vīriešiem."
Tāpat ''zaļie'' piebilda, ka šobrīd dzimumu līdztiesības mērķiem bija jābūt ambiciozākiem nekā tie, kas tika izvirzīti pirms desmit gadiem.
Bet gadījumā, ja kādā lielā uzņēmumā pie vadības ir tikai sievietes, tad šīs kvotas attieksies uz vīriešiem jeb mazāk pārstāvēto dzimumu.
