Lieldienu tradīcijas Bulgārijā – svētā uguns no Jeruzalemes, olas un kliņģeri

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Katru gadu, tuvojoties Lieldienām, presē un televīzijā vērojami visdažādākie komentāri un skaidrojumi, kāpēc tās svin dažādās dienās - pēc Gregoriāņu vai Juliāna kalendāra, atkarībā no tā, kā iekrīt pirmā pilnmēness svētdiena pēc ebreju Pashas un pavasara Saulgriežiem.

Pērn Bulgārijā pareizticīgie Lieldienas atzīmēja vairāk nekā mēnesi pēc katoļiem un protestantiem. Šogad svinamā diena visiem kristīgajiem sakrīt, kas rada īpašo vienotības sajūtu, kas ir tik svarīga un kuras tik bieži pietrūkst.  

Tieši pusnaktī zvanu skaņas visās pareizticīgo baznīcās Bulgārijā pavēsta  priecīgo notikumu. Garīdznieki trīs reizes izsauc “Kristus ir augšāmcēlies”, un draudze atbild “Patiesi ir augšāmcēlies!”. Svinīgā nakts dievkalpojuma laikā ticīgie  vairākas reizes apstaigā dievnamu ar aizdegtām svecēm,  līdz  mācītājs atver baznīcas durvis, kas simbolizē Kristus kapenes atvēršanu trešajā dienā pēc krustā sišanas. Tā ir tukša - atdzimšanas brīnums ir noticis.

Jau astoto reizi svētā uguns, no kuras ceremonijas laikā  katrs aizdedz savu sveci, tiek atvesta no Jeruzalemes speciālos, ugunsdrošos konteineros.  Lukturi, kuros deg uguns, ir ar azbesta pamatni, pildīti ar īpašu eļļu un  nostiprināti, lai izturētu turbulenci. Debesu uguns aizdegas dievišķā veidā pati no sevis katru gadu pirms Lieldienām Kristus atdzimšanas baznīcā Golgātas kalna pakājē, kas ir kopīga vairākām konfesijām.   

Sestdienas pēcpusdienā tā tiek atvesta uz Bulgāriju ar valdības lidmašīnu, lidostā svinīgo delegāciju sagaida  bīskapi, garīdznieki un draudžu pārstāvji no visas valsts, katrs aizdedzina lukturi un dodas uz savu dievnamu, lai piedalītos svinīgajā nakts liturģijā.

Arī vietējie katoļi Lieldienu dievkalpojumā lielu nozīmi velta ugunij - tā tiek aizdedzināta pie baznīcas ieejas, vēlāk no garīdznieka sveces katrs aizdedz savējo, apliecinot savu ticību un piederību draudzei. Katoļi Bulgārijā ir gandrīz 50 tūkstoši, tie dzīvo diezgan kompaktās kopienās galvenokārt Dunavas rajonā - Rusā, Nikopolē, Silistrā, kā arī Sofijā un Plovdivā. Svinīgās liturģijas parasti notiek bulgāru, poļu un latīņu valodās.  

Pēc tradīcijas olas krāso ceturtdien, bet tie, kas nav paguvuši, var to izdarīt arī Klusajā sestdienā līdz saules rietam. Ar pirmo olu, kas vienmēr ir sarkanā krāsā, namamāte novelk krusta zīmi uz bērnu pierītēm, tādējādi nodrošinot labu veselību un veiksmi. Agrākos laikos tika izmantotas dabiskās krāsvielas - sīpolu mizas, valriekstu čaumalas, diļļu sēklas, vīnogu vai biešu sula. Pēdējos gados novērojama atgriešanās pie sākotnēm -  arvien modernāk paliek izmantot nevis ķīmiski ražotās krāsvielas, bet gan dabai un bērniem nekaitīgās dabas veltes.

Pēc 7 nedēļu ilgā gavēņa ģimenes pulcējas kopā - visbiežāk svētkos galdā tiek celta pildīta jēra gaļa vai arī uz iesma cepts jērs ar visdažādākajiem salātiem. Svētdienas rīta dievkalpojuma laikā tiek iesvētītas krāsotās olas un visdažādākās formas kliņģeri, rotāti ar riekstiem, rozīnēm, šokolādi vai vietējo gardumu - lukumu.  

Lai gan mūsdienās Bulgārijā Lieldienas bez tiem nevar iedomāties, kliņģeri kā svētku sastāvdaļa parādās 20. gadsimta sākumā. Pusdienu laikā notiek arī lielā kaulēšanās, kur uzvarējis skaitās tas, kura ola visilgāk palikusi vesela - tas visu gadu būs vesels un veiksmīgs.

Katoļi tāpat krāso olas, taču atšķirībā no pareizticīgajiem, ar tām nekaujas. Ja jūs neesat vārītu olu piekritējs, vienmēr pastāv alternatīva - visdažādāko izmēru šokolādes izstrādājumi.

Protams, Lieldienas nav tikai kliņģeri, krāsotās olas vai baznīcas apmeklējums. Kā teicis Paskāls, noticot augšāmcelšanās brīnumam, cilvēks nezaudē neko, bet iegūst - visu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti