Vēlēšanās norisinājās cīņa par deputātu vietām 248 Anglijas municipālajās padomēs, par sešu pilsētu mēru krēsliem un par vietām 11 Ziemeļīrijas municipālajās padomēs.
Lai gan municipālajās vēlēšanās vēlētājiem dota iespēja izraudzīties savus pārstāvjus vietējās pašvaldībās, kurām jālemj par viņu ikdienas dzīves jautājumiem, šoreiz lielu lomu acīmredzot spēlējuši nacionālās politikas jautājumi.
Lielbritānijas parlamenta deputāti joprojām nespēj rast vienprātību par "Brexit" vienošanos, un izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) nācies atlikt no 29.marta līdz 31.oktobrim.
Sākotnējie balsu skaitīšanas rezultāti liecina, ka zaudējumus ceturtdien notikušajās vēlēšanās cietuši gan premjerministres Terēzas Mejas pārstāvētie konservatīvie, gan opozīcijā esošie leiboristi, kamēr savas pozīcijas uz viņu rēķina nostiprinājuši liberāldemokrāti, "zaļie" un neatkarīgie kandidāti.
Konservatīvie municipālajās padomēs zaudējuši vismaz 300 vietas, taču aplēses liecina, ka toriju zaudēto vietu skaits galu galā varētu pārsniegt pat 800.
Tikmēr liberāldemokrāti papildus izcīnījuši vismaz 200 vietas, taču pagaidām ir pāragri spriest par vēlēšanu rezultātu kopainu.
Savukārt "zaļie" līdz šim papildus izcīnījuši 34 vietas, kamēr eiroskeptiķu Apvienotās Karalistes Neatkarības partija (UKIP) 33 vietas zaudējusi.
Šobrīd jau zināms, ka konservatīvie zaudējuši kontroli pār vismaz 12 municipālajām padomēm, tostarp Pīterboro, Bezildonā un Sentolbansā. Savukārt leiboristi zaudējuši trīs pašvaldības - Hārtlpūlu, Bolsoveru un Viralu. Leiboristi zaudējuši arī Midlsbro mēra krēslu, kuru izcīnījis neatkarīgais kandidāts.
Tomēr torijiem izdevies iekarot divas municipālās padomes, kuras līdz šim neviena no partijām nekontrolēja. Savukārt leiboristi atkarojuši vienu municipālo padomi torijiem.
Tikmēr liberāldemokrāti ieguvuši kontroli vismaz pār piecām municipālajām padomēm.
Divās padomēs vairākumu izcīnījuši neatkarīgie kandidāti, kas caurmērā visur, kur tie kandidējuši, vidēji ieguvuši 25% balsu.
Meja jau norādījusi, ka vēlētāji no abām partijām sagaida atrisinājumu “Breksit”, savukārt konservatīvās partijas priekšsēdētājs Brendons Luiss atzinis, ka sabiedrībā saistībā ar “Brexit” valda liela vilšanās.
“Es pilnīgi piekrītu, ka sabiedrība ir vīlusies visā, kas notiek ap “Brexit”. Šie vēlēšanu rezultāti ir skaidrs apliecinājums tam, ka cilvēki vēlas, lai abas partijas beidzot atrisina “Brexitu”,” uzsvēra Luiss.
Savukārt Leiboristu līderis Džeremijs Korbins atzina, ka bija gaidījis labākus panākumus, un iemesli šādam vēlēšanu iznākumam ir dažādi.
„Dažviet tas bijis atkarīgs no vietējiem apstākļiem. Savukārt citur cilvēki acīmredzot nav bijuši apmierināti ar abu partiju politiku attiecībā pret Eiropas Savienību,” sprieda Korbins.
Par veiksmes stāstu uzskatāmi liberāldemokrātu panākumi, kuri papildus izcīnījuši vairāk nekā 450 vietas un ieguvuši kontroli vismaz pār piecām municipālajām padomēm. Liberāldemokrātu līderis Vinss Keibls šīs nodēvēja par labākajām vietējām vēlēšanām, kādas partija pieredzējusi pēdējos 15 gados.
“Mēs esam guvuši lielus panākumus visā valstī. Liberāldemokrāti ir lielais nakts veiksmes stāsts. Panākumiem ir vairāki, iemesli, tajā skaitā tas, ka cilvēki ir neapmierināti ar leiboristiem un konservatīvo valdību. Tā nedara pilnīgi neko un “Brexit” procesu ir padarījusi par pilnīgu haosu,” uzsvēra Keibls.
Eksperti norāda, ka šādi rezultāti nebūt nav pārsteigums, ņemot vērā cilvēku vilšanos saistībā ar abu lielāko partiju radīto jucekli ap “Brexit”.
