Lielbritānijas valdība gatavojas vienpusēji grozīt Ziemeļīrijas protokolu

Lielbritānijas valdība gatavojas vienpusēji grozīt Ziemeļīrijas protokolu. Ārlietu ministre Liza Trasa apgalvo, ka šāda rīcība nebūs pretrunā ar starptautiskajiem līgumiem, ko Apvienotā Karaliste ir parakstījusi.

Tomēr Briselē daudzi ir citādās domās. Ja solītais britu likums tiešām tiks apstiprināts, tad uz to var sekot stingri atbildes soļi no Eiropas Savienības.

Lielbritānijas valdība gatavojas vienpusēji grozīt Ziemeļīrijas protokolu
00:00 / 04:16
Lejuplādēt

ĪSUMĀ

 

Ziemeļīrijas protokola grozīšanas iemesls: Eiropas Savienības pārāk lielā stingrība pret preču pārbaudēm

Eiropas Savienība (ES) pārāk stingri izturas pret preču pārbaudēm, kas no Lielbritānijas nonāk Ziemeļīrijā. Šādu nostāju pauž Apvienotās Karalistes valdība. Pēc viņu domām, dažādas sanitārās prasības un cita veida kontrole rada pārāk lielu slogu uzņēmējiem. Līdz ar to daļu no precēm, kas pieejamas Lielbritānijā, Ziemeļīrijā vairs nevar nopirkt.

Lai risinātu šo situāciju, Londona ir gatava spert vienpusējus soļus un atteikties no dažādu prasību ievērošanas.

 “Mums ir jārīkojas Apvienotās Karalistes iedzīvotāju interesēs. Mēs vēlamies par to vienoties ar Eiropas Savienību. Vislabākais iznākums būtu abpusēja vienošanās, kas ir pieņemama Ziemeļīrijas iedzīvotājiem. Pašlaik viņi (ES) neizrāda šādu elastību un nav darījuši to arī līdz šim. Pēdējās dienās Marošs Šefčovičs ir atklāti sacījis, ka Eiropas Savienība nebūs elastīga. Tas nozīmē, ka mums ir jāpieņem smagi lēmumi par to, kā rīkoties tālāk, lai Ziemeļīrijas iedzīvotāji kā Apvienotās Karalistes pilsoņi varētu nopirkt tos produktus no Lielbritānijas, ko viņiem ir jābūt spējīgiem nopirkt un ko viņi vienmēr ir pirkuši,” šī soļa loģiku skaidroja Lielbritānijas valdības Ziemeļīrijas lietu ministrs Brendons Luiss.

Eiropas Savienība nav gatava grozīt ar smagām pūlēm panākto vienošanos

Tirdzniecību starp Īriju, Ziemeļīriju un Lielbritāniju regulē tā dēvētais protokols. Tā ir daļa no vienošanās, ko Apvienotā Karaliste parakstīja ar Eiropas Savienību, izstājoties no bloka.

Luisa pieminētais Marošs Šefčovičs ir Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietnieks, kurš atbild par sarunām ar Londonu šajos jautājumos. Brisele rudenī ir nākusi klajā ar vairākiem priekšlikumiem, kā risināt praktiskas problēmas, kas rodas Ziemeļīrijas iedzīvotājiem. Tomēr

Eiropas Savienība nav gatava grozīt ar tik smagām pūlēm panākto vienošanos.

“Mūsu nostāja ir kristālskaidra: ir krietni labāk iesaistīties ar mums sarunās, kas balstās uz priekšlikumiem, ko mēs izteicām oktobrī, kas balstās uz tiem elastīgiem risinājumiem, nekā mēģināt spert vienpusējus soļus,” komisijas nostāju atgādināja tās runasvīrs Daniels Ferijs.

Ja Londona nolems vienpusēji grozīt Ziemeļīrijas protokolu, Eiropas Komisija var atbildēt ar stingriem pretpasākumiem

Ja Londona patiešām nolems vienpusēji grozīt Ziemeļīrijas protokolu, tad Eiropas Komisija var atbildēt ar stingriem pretpasākumiem. Faktiski pastāv iespēja, ka starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti varētu izcelties tirdzniecības karš.

Londonas pieeju par neproduktīvu uzskata arī tikko Ziemeļīrijas vēlēšanās uzvarējusī Mišela O’Nīla. Viņa vada nacionālistu partiju “Sinn Féin”, kas iestājas par abu salas pušu apvienošanos.

“Mums nav vajadzīgas skaistas runas no Borisa Džonsona. Mēs vēlamies, lai politika strādātu. Es vēlos vadīt valdību. Es vēlos uzņemties vadību, lai strādātu cilvēku labā un tostarp reaģētu uz dzīves dārdzības krīzi.

Bet viss, ko mēs šobrīd dzirdam no Borisa Džonsona, ir atkārtoti mēģinājumi pateikt, ka viņi spers vienpusējus soļus, lai atceltu daļu no protokola.

Tas ir vienkārši neprāts! Manuprāt, visa uzmanība ir jāvelta tam, lai panāktu risinājumus sarunās, lai atrastu abpusēji pieņemamus veidus, kā efektīvi piemērot protokolu, jo tas nekur nepazudīs,” skaidroja Mišela O’Nīla.

Džonsona valdība pakļāvusies Demokrātisko unionistu partijas spiedienam

Turpretī Demokrātisko unionistu partija, kas vēlas, lai Ziemeļīrija paliek Apvienotajā Karalistē, stingri pastāv uz tā, ka protokols ir jāatceļ. Tādēļ var teikt, ka Džonsona valdība zināmā mērā ir pakļāvusies viņu spiedienam.

Britu premjeram tiek nemitīgi uzdots arī jautājums, kādēļ viņš ir parakstījis ar Eiropas Savienību vienošanos, kas tagad ir izrādījusies tik slikta.

Džonsons uz to atbild, ka neesot gaidījis, ka Brisele tik stingri izturēsies pret vienošanās tekstā ierakstīto normu ievērošanu. Bet iespējams, ka Džonsons jau no paša sākuma negrasījās pildīt savus solījumus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt