Lielbritānijas tiesa paver iespēju Asanža izdošanai ASV

Londonas apelāciju tiesa atcēlusi zemākās instances lēmumu un atļāvusi vietnes "WikiLeaks" dibinātāja Džuliena Asanža izdošanu ASV. Šāds lēmums pieņemts, uzklausot ASV sniegtās garantijas par izturēšanos pret Asanžu izdošanas un tiesāšanas gadījumā.

Asanža juristi un tuvinieki spriedumu sola pārsūdzēt un sauc to par vēršanos pret demokrātiskajām vērtībām un preses brīvību.

ASV viņam draud līdz pat 175 gadu cietumsods

Epopeja par interneta vietnes “Wikileaks” dibinātāja Džuliena Asānža izdošanu ASV turpinās nu jau vairāk nekā 10 gadu. Pēc tam, kad "WikiLeaks" publicēja tūkstošiem nopludināto militāro un diplomātisko dokumentu par operācijām Afganistānā un Irākā, Asanžam tika izvirzītas kopumā 18 dažādas apsūdzības ASV pretspiegošanas likumu pārkāpšanā. Ja viņa vaina tiktu pierādīta, viņam draudētu līdz pat 175 gadu ilgs cietumsods.

Lai arī septiņus gadus Asanžs slēpās Ekvadoras vēstniecībā Londonā, izvairoties no izdošanas Zviedrijai, nu jau vairāk nekā divus gadus viņš atrodas Belmāršas cietumā, gaidot spriedumu lietā par izdošanu tiesāšanai ASV.

Iepriekš zemākās instances tiesa bija atzinusi, ka Asanžam ir noslieces uz pašnāvību un viņa garīgā veselība ir pārāk trausla, lai stātos ASV tiesas priekšā.

Taču ASV prokurori šādu spriedumu pārsūdzēja, uzsverot, ka tiesa nav ņēmusi vērā citu ekspertu atzinumus par Asanža veselības stāvokli, turklāt no ASV puses izskanējušas arī diplomātiskas garantijas, ka Asanžs netiks turēts stingra režīma federālajā cietumā, turklāt viņš saņemšot arī visu nepieciešamo aprūpi.

11 gadi nebrīvē

Tieši tāpēc Londonas apelāciju tiesa piektdien zemākās tiesas instances spriedumu atcēla, paverot durvis Asanža izdošanai ASV. Galīgais lēmums gan ir jāapstiprina Lielbritānijas iekšlietu ministrei.

Tikmēr Asanža aizstāvības komanda jau paziņojusi, ka tai ir divas nedēļas laika, lai spriedumu pārsūdzētu Apvienotās karalistes Augstākajā tiesā. Nožēlu par šīsdienas spriedumu pauda arī Asanža dzīvesbiedre Stella Morisa, solot šo cīņu turpināt.

“Tādā vai citā veidā viņš ir bijis aizturēts kopš 2010. gada 7. decembra. Tie ir 11 gadi. Cik ilgi tas var turpināties? Šodien ir Starptautiskā cilvēktiesību diena... Kāds kauns, ka šis ciniskais spriedums ir pasludināts tieši šodien!" norāda Morisa.

"Apvienotā Karaliste ir ieslodzījusi žurnālistus, ieslodzījusi Džulienu pēc citas valsts rīkojuma, kas ļaunprātīgi un atriebīgi cenšas panākt žurnālista notiesāšanu. Tāpēc visam pamatā ir jautājums par preses brīvību un demokrātiju. Mēs turpināsim cīnīties! Katrai paaudzei ir kāda vēsturiska cīņa, un šī ir mūsējā. Džuliens ir simbols tam, ko nozīmē dzīvot brīvā sabiedrībā.”

Krievija nosoda britu tiesas lēmumu

Lielbritānijas tiesas spriedumu visai savdabīgi komentējusi Krievija. Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova šo lietu nosaukusi par apkaunojošu politisku prāvu pret žurnālistu un publisku personu, un to varot uzskatīt par anglosakšu alianses kanibālistiskā pasaules redzējuma izpausmi.

Rietumu prese atgādina, ka savulaik tieši Krievija tika apsūdzēta ASV prezidenta amata kandidātes Hilarijas Klintones kampaņas datu uzlaušanā un nodošanā “WikiLeaks”. Arī cilvēktiesību aizsardzības organizācija “Amnesty International” ir paudusi bažas par ASV solītajām garantijām, jo tās liekoties neuzticamas.

KONTEKSTS:

2020. gada februārī britu tiesa sāka skatīt ASV prasību izdot tīmekļa vietnes "WikiLeaks" dibinātāju Džuljenu Asanžu.  

Asanžs atrodas apcietinājumā Londonā, jo Lielbritānijas policija viņu 2019. gada aprīlī aizturēja un aizveda no Ekvadoras vēstniecības Londonā, kur viņš bija pavadījis septiņus gadus.

Tas notika pēc tam, kad Ekvadoras prezidents Lenins Moreno atcēla Asanžam piešķirto diplomātisko aizsardzību.

Savienotās Valstis aprīlī Asanžam izvirzīja pirmo apsūdzību par to, ka viņš 2010. gadā slepus sadarbojies ar bijušo ASV armijas izlūkošanas analītiķi Čelsiju Meningu, lai uzlauztu paroles, kas bija izvietotas Aizsardzības ministrijas datoros.

Vēlāk viņam tika izvirzītas 17 jaunas apsūdzības par ASV Spiegošanas likuma pārkāpšanu, 2010. gadā iegūstot un publicējot slepenu informāciju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt