Deputāti ar nelielu balsu pārsvaru arī nobalsoja par ierosinājumu, kas uzdod valdībai publiskot visa veida komunikāciju, tostarp privāto e-pastu un mobilo telefonu saraksti, kas saistīta gan ar parlamenta darba apturēšanu, gan gatavošanos "Brexit" bezvienošanās scenārijam. Likumdevēji uzskata, ka viņiem ir visas tiesības uzzināt, ar kādiem riskiem var nākties saskarties, lai tālāk šo informāciju labāk pasniegtu saviem vēlētājiem.
Džonsona partija septembra sākumā zaudēja pat nelielu vairākumu parlamentā.
Džonsons debatēs ironizēja, ka opozīcija negrib ārkārtas vēlēšanas, jo negrib redzēt leiboristu līderi Džeremiju Korbinu kā premjeru, vēstīja “Sky News”. Džonsons arī paziņoja, ka pagājušajā nedēļā, balsojot pret ārkārtas vēlēšanām, leiboristi kļuva par pirmo opozīciju vēsturē, kas pauda uzticību valdībai.
Džonsons uzrunā parlamentā vēlreiz uzsvēra, ka viņš nelūgs “Brexit” pagarinājumu pēc 31. oktobra.
Korbins atbildes runā paziņoja, ka opozīcija nebaidās no ārkārtas vēlēšanām, taču neriskēs ar bezvienošanās “Brexit”, vēstīja “Sky News”.
Opozīcijas līderis arī sacīja, ka vienīgais vērtīgais Džonsona runas aspekts bija skaidras pazīmes tam, ka Džonsons negrasās ievērot likumu, kas bloķē bezvienošaās “Brexit” un uzliek par pienākumu prasīt izstāšanās no ES pagarinājumu, ja līdz 31. oktobrim netiks panākta vienošanās.
Bijušais toriju ministrs Alans Dunkans debatēs pauda, ka premjers ir nonācis “Kafkas stila lamatās” - viņam ir grūti vadīt valdību, bet nav iespējams sasaukt ārkārtas vēlēšanas.
Pēc balsojuma Džonsons paziņoja, ka opozīcija grib, lai britu premjers dotos uz vitāli svarīgajām sarunām bez iespējas tās atstāt.
“Parlaments nespēj izvēlēties, un tas neļaus nevienam citam izvēlēties,” piebilda Džonsons. “Tas apņemas tikai būt neapņēmīgam, nolemj tikai būt neizlēmīgam.”
Premjers apliecināja, ka parlamenta darbs būs apturēts un valdība turpinās sarunas ar ES par izstāšanās nosacījumiem un gatavosies arī “Brexit” bez vienošanās.
Visi šie notikumi norisinājušies, īsi pirms spēkā stājās valdības ierosinājums apturēt parlamenta darbu uz piecām nedēļām. Šāds solis britu politikā nav nekas nepierasts, jo tā valdībai ir laiks sagatavoties karalienes uzrunai un izstrādāt jaunu likumdošanas programmu. Taču šoreiz, ņemot vērā "Brexit" radīto politisko krīzi, gan izvēlētais laiks parlamenta apturēšanai, gan tā ilgums ir izraisījis asas diskusijas. Savu neapmierinātību ar parlamenta darba apturēšanu pauda arī Pārstāvju palātas spīkers Džons Berkovs.
"Šī nav normāla parlamenta darba apturēšana. Tā nav standarta procedūra, jo parlamenta darbs tiks apturēts uz ilgāko laiku vairāku desmitu gadu laikā. Ne tikai pēc daudzu kolēģu, bet arī pēc daudzu ārā esošu cilvēku domām, šis ir izpildvaras rīkojums," sacīja Berkovs.
Ar šo izteikumu Berkovs norādījis, ka šis ir rīkojums, ko parasti izmantotu cilvēki ar absolūtu varu, neatkarīgi no demokrātiskajiem procesiem. Pats Berkovs, kurš iepriekš visai bieži kritizēts par to, ka "Brexit" jautājumu izskatīšanas laikā viņš nav bijis pilnībā neitrāls, pirmdien, 9. septembrī, paziņoja, ka pēc gandrīz 10 gadiem amatā viņš šo posteni pametīs - vai nu nākamajās vēlēšanās, vai 31. oktobrī, neatkarīgi no tā, kurš no šiem notikumiem būs pirmais.
Britu parlamenta darbība tagad ir apturēta līdz 14. oktobrim. Tikai trīs dienas vēlāk – 17. oktobrī Briselē notiks Eiropadomes līderu samits, bet 19. oktobris joprojām ir datums, līdz kuram ir iespējams apstiprināt "Brexit" likumdošanu. Bet 31. oktobris joprojām ir noteiktais "Brexit" datums.
KONTEKSTS:
Bažas par "Brexit" bez vienošanās pieauga pēc tam, kad Boriss Džonsons premjera amatā nomainīja Terēzu Meju, kura atkāpās 7. jūnijā. Džonsons vērtēts visai pretrunīgi, tostarp Konservatīvās partijas vadošo politiķu vidū, galvenokārt tāpēc, ka aktīvi uzstāj uz Lielbritānijas izstāšanos no ES līdz 31. oktobrim, pieļaujot arī bezvienošanās scenāriju.
Lai to nepieļautu Lielbritānijas Pārstāvju palātas deputāti 4. septembrī apstiprinājuši likumprojektu, kas ļaus steidzamības kārtā uzdot Džonsonam pieprasīt "Brexit" atlikšanu līdz 31. janvārim, ja parlaments līdz 19. oktobrim neapstiprinās izstāšanās vienošanos vai arī neatbalstīs bezvienošanās “Brexit”. To atbalstīja arī Lordu palāta.
Džonsons jau iepriekš aicinājis parlamentu balsot par pirmstermiņa parlamenta vēlēšanu sarīkošanu 15. oktobrī, bet šī iecere tika noraidīta.
Taču parlamenta darbība pēc Džonsona ierosinājuma ir apturēta no 9. septembra līdz 14. oktobrim.
2016. gadā Lielbritānijā referendumā 52% britu nobalsoja par valsts izstāšanos no ES. Kopš tā laika tika strādāts pie Lielbritānijas un ES vienošanās par izstāšanās procesu. Savu piekrišanu tam deva ES valstis, taču piedāvāto vienošanos trīs reizes noraidīja britu parlaments. Lielbritānijai bija jāizstājas no ES 2019. gada 29. martā, taču aprīļa vidū Meja un pārējo ES valstu līderi vienojās par iespēju atlikt "Brexit" līdz 31. oktobrim.
