ĪSUMĀ:
- Tiesa noraidījusi Skotijas valdības ieceri par jaunu referendumu par Skotijas neatkarību bez Londonas piekrišanas.
- Tiesa norādīja, ka tiesības izsludināt referendumu ir Apvienotās Karalistes parlamentam.
- Iepriekšējais referendums notika 2014. gadā, un 55% skotu noraidīja vajadzību pēc neatkarības.
- Lielbritānijas valdība uzskata, ka ar iepriekšējo referendumu jautājums tika atrisināts, tāpēc vēl viens nav nepieciešams.
- Skotijas pirmā ministre sacīja, ka ciena tiesas spriedumu, taču ir vīlusies.
Tiesības izsludināt referendumu ir "rezervētas" Apvienotās Karalistes parlamentam, un tāpēc "Skotijas parlamentam nav tiesību lemt par Skotijas neatkarības referendumu", nolasot piecu tiesnešu vienprātīgo spriedumu, pavēstīja Augstākās tiesas prezidents Roberts Rīds.
Skotijas pirmā ministre Nikola Stērdžena vēlējās rīkot jaunu neatkarības referendumu 2023. gada oktobrī, neraugoties uz Londonas konservatīvo valdības iebildumiem. Tomēr Skotijas valdība vispirms vēlējās gūt juridisku skaidrību, vai tā var to darīt.
Augstākajai tiesai bija jāpieņem lēmums, vai Skotijas parlaments var rīkot referendumu bez Apvienotās Karalistes valdības piekrišanas. Tiesa tagad nolēmusi, ka Skotijas parlaments nevar rīkoties bez Londonas piekrišanas.
Skotijas valdības advokāti vēlējās, lai Augstākās tiesas tiesneši atbalsta decentralizētā parlamenta tiesības gadījumā, ja valdība Londonā turpinās bloķēt referenduma plānus.
Lielbritānijas valdība vēl iepriekšējā premjerministra Borisa Džonsona vadībā norādījusi, ka negrasās dot šādas pilnvaras Edinburgas administrācijai. Londonas valdība uzstāj, ka šis jautājums jau tika atrisināts ar 2014. gada referendumu.
2014. gadā notikušajā referendumā 55% skotu atbalstīja Lielbritānijas vienotības saglabāšanu, tomēr Stērdžena vēlas sarīkot jaunu referendumu, ņemot vērā, ka vairums skotu 2016. gadā balsoja pret Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības.
Stērdžena arī norādījusi, ka Skotijas parlamentā vairākums atbalsta neatkarību un tas nodrošina demokrātisku mandātu otrajam referendumam. Viņa sacījusi, ka otrais neatkarības referendums, tā dēvētais "indyref2", būs konsultatīvs un notiks vienīgi ar Lielbritānijas Augstākās tiesas apstiprinājumu.
Savukārt Lielbritānijas valdība uzstāj, ka Skotija nevar rīkoties vienpusēji jautājumos, kas skar Apvienotās Karalistes konstitucionālos pamatus.
Ja tiesa kavēs neatkarības referenduma sarīkošanu, Skotijas valdība plāno nākamās parlamenta vēlēšanas, kas gaidāmas 2025. gada janvārī, faktiski padarīt par referendumu, kampaņu koncentrējot tikai un vienīgi ap neatkarības jautājumu.
Savukārt trešdien pēc tiesas lēmuma Skotijas premjerministre norādījusi, ka ir vīlusies un sarūgtināta, taču respektēs tiesas lēmumu.
"Ceļam, kuru mēs ejam, lai gūtu neatkarību, ir jābūt likumīgam un demokrātiskam. Ar katru dienu kļūst arvien skaidrāks tas, ka neatkarības gūšana nav tikai vēlama, tā ir būtiska, ja Skotija vēlas izbēgt no "Brexit" katastrofas, no politiskā kaitējuma, ko rada valdības, par kurām mēs nebalsojam, un no lēnas izaugsmes ekonomiskā modeļa, kas mums neļauj attīstīties," sacīja Skotijas Nacionālās partijas līdere Nikola Stērdžena.
KONTEKSTS:
Pirms astoņiem gadiem, 2014. gadā, 55% Skotijas iedzīvotāju referendumā nobalsoja pret Skotijas neatkarības pasludināšanu, un tika uzskatīts, ka balsojums šo jautājumu ir atrisinājis. Taču vien divus gadus vēlāk Lielbritānijas iedzīvotāji vēl vienā referendumā nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). Skotijas iedzīvotāji gan pārliecinoši savu atbalstu izteica palikšanai ES, tāpēc jautājums par neatkarību no Londonas atkal kļuva aktuāls. To ļoti aktīvi sāka uzkurināt Skotijas pirmā ministre Nikola Stērdžena, kas pārstāv Skotijas nacionālistu partiju.
Kā šajā vasarā paziņoja Stērdžena, pagājušajā gadā Skotijas parlamenta vēlēšanās vairākumu ieguva neatkarībai simpatizējošās partijas, tāpēc tām ir tiesības virzīt uz priekšu likumprojektu par vēl viena referenduma sarīkošanu 2023. gada 19. oktobrī.
