Lielbritānijas ārlietu ministrs dosies «sarežģītā vizītē» uz Krieviju

Lielbritānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons tuvāko nedēļu laikā plāno apmeklēt Krieviju, lai apspriestu abu valstu attiecības, kā arī politiku attiecībā uz Sīriju un Ukrainu, par ko Londonai un Maskavai ir asas domstarpības, ziņo raidsabiedrība BBC. 

Vizītes datumu vēl precizēs, bet tā varētu notikt marta beigās.  

Tā būs pirmā oficiālā Lielbritānijas ārlietu ministra vizīte Maskavā vairāk nekā piecu gadu laikā. Ārlietu ministrijas pārstāvji uzsvēra, ka vizīte nenozīmē atgriešanos pie "ierastās darba kārtības" . 

Lielbritānijas ārlietu resorā paziņojumā par gaidāmo vizīti arī norādīts, ka gan premjerministre Terēze Meja, gan ārlietu ministrs nepārprotami uzsvēruši, ka “mūsu politiku attiecībā uz Krieviju nosaka formula – iesaistīties, taču piesargāties''.  

Avots Ārlietu ministrijā norādīja BBC, ka vizītes mērķis nav atjaunot abu valstu attiecības, jo tas nav iespējams, kamēr Krievija nemainīs savu kursu, piemēram, attiecībā uz Ukrainu.  

Arī tiekoties ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, Džonsons paudīs to pašu, ko publiski pauž oficiālā Londona, “tā nebūs viegla vizīte, bet tas jāizdara”, norādījis avots ministrijā.  

Šonedēļ Ārlietu ministrija gan izpelnījusies parlamentāriešu kritiku par to, ka nepievērš pietiekamu uzmanību attiecību attīstībai ar Krieviju, neskatoties uz domstarpībām.  

Tikmēr Džonsons pagājušajā nedēļā apmeklēja Kijevu, kur kārtējo reizi uzsvēra, ka Krievijas īstenotā Krimas aneksija ir nelikumīga, un pieprasīja šīs pussalas atdošanu Ukrainai.  

Viņš arī piebilda, ka pašlaik nav nekādu iemeslu mīkstināt pret Krieviju vērstās sankcijas, kamēr tā nepildīs Minskas vienošanos par mierīgo situācijas noregulējumu Ukrainas austrumos, kur jau gandrīz trīs gadus turpinās konflikts ar prokrieviskiem separātistiem.  

Pēdējā laikā Džonsons nereti kritizēja Krieviju, vainojot to par kiberuzbrukumiem un citām nedraudzīgām aktivitātēm. Atbildot uz šo kritiku, Krievijas vēstniecība Londonā apsūdzēja Džonsonu mēģinājumos atkal izraisīt auksto karu.  

Lielbritānijas attiecības ar Krieviju pasliktinājās pēc Kremļa kritiķa Aleksandra Ļitviņenko slepkavības Londonā 2006. gadā un krievu atteikšanās izdot viņa slepkavas.  Vēl lielāks atsalums iestājās pēc Krievijas agresijas Ukrainā. Lielbritānija arī aktīvi atbalsta Krievijai noteiktās sankcijas. Nesen valsts parlaments pieņēma likumu par iespēju vērsties pret noziedzīgu krievu amatpersonu un biznesmeņu aktīviem Apvienotajā Karalistē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti