Jūs ieradāties šeit Latvijā pēc ļoti emocionālas runas Pārstāvju palātā saistībā ar situāciju Afganistānā, runājot par dusmām un izmisumu, ko jūs sajutāt, raugoties uz šo kopējo situāciju arī kā bijusī militārpersona. Kas, jūsuprāt, tika izdarīts nepareizi Afganistānā?
Daudzas lietas notika nepareizi. Dažādos atšķirīgos posmos mums bija dažādas neveiksmes. Taču viena lieta, kas konstanti bija pareiza, bija tas, ka NATO sanāca kopā, spēja izvietoties un, manuprāt, cienīgi kalpoja afgāņu tautai un izdarīja absolūti labāko, kas bija iespējams tik daudzu labā. Dažādas valdības atsevišķos laikos gan pieņēma lēmumus, kas sadarbību padarīja ļoti sarežģītu, tas noteikti radīja spriedzi. Taču ir arī tiesa, ka – lai gan šī bija ilgstoša operācija, tās laikā kaujās mēs nepavadījām ļoti ilgu laiku, un mūsu spēki bija prom no pirmajām kaujas līnijām kopš 2014. gada. Tā kā šī bija misija kā citas pasaulē, kur NATO karavīri ir kā partneri, nevis okupanti; kā draugi, kuri palīdz noturēt fronti.
ASV prezidents Džo Baidens nāca pie varas ar lozungu “Amerika ir atgriezusies”, pretēji “Amerikai pirmajā vietā”, ko dzirdējām no iepriekšējās administrācijas. Taču vai šis nav trieciens apgalvojumam, ka Amerika patiesi ir atpakaļ, ja, kā izskan apsūdzības, Amerika rīkojās ļoti vienpusēji, ja runājam par karaspēka izvešanu?
Šeit ir divas lietas – pirmkārt, nav pietiekami būt sabiedrotajam, ja tu nekonsultējies. Tas ir vitāli svarīgi, ka mēs nepārtraukti runājam cits ar citu. Starp citu, tāpēc es esmu šeit Latvijā, runājot ar latviešu kolēģiem, tāpat arī ar kolēģiem Lietuvā un Igaunijā jums kaimiņos. Tas ir absolūti nepieciešams. Otrkārt – ja tu esi uzņēmies saistības, ir ļoti svarīgi pie tām pieturēties. Un tas ir iemesls, kā daudzi no mums domā, ka ASV varēja izvēlēties daudz citu veidu, kā aiziet, respektējot šīs saistības.
Nesaku, ka ASV nevajadzēja aiziet vai nebija izaicinājumu operācijas turpināšanai, taču bija citi veidi, kā darīt šīs lietas.
Mēs esam dzirdējuši daudz pareizo vārdu no “Taliban”, ja tā varētu teikt. Tas, ko viņi teikuši preses konferencēs un tamlīdzīgi. Vai mums vajadzētu ticēt tam, ko viņi saka?
Nē! Pašlaik viņi saka tādas lietas, kā – neatriebsimies cilvēkiem, kuri strādāja valdības labā. Atliek vien paskatīties uz ziņām, kas nāk no Kandahāras un Laškargahas, lai redzētu, ka tas notiek. Viņi slepkavo cilvēkus, kas bija valdības amatpersonas vai policisti. Tā nav administrācija, režīms vai organizācija, kurai uzticēties.
Un kur tas atstāj Afganistānu? Kādu jūs redzat to nākamajos mēnešos un gados?
Ir ļoti grūti prognozēt. Bet tie, kuri domā, ka ir vienojušies ar Afganistānas režīmu, kas ir pie varas šodien, lai nodrošinātu sevi, diezgan drīz būs spiesti attapties, ka viņi ir barojuši krokodilu cerībā, ka viņus apēdīs pēdējos, bet tagad viņi rindā ir pirmie.
Ir arī runas, ka šī kopējā situācija var iedrošināt dažādus oponentus, sākot, piemēram, attiecībā uz Taivānu un citām vietām. Taču arī šeit pat Baltijā, ka zināmi spēki redz šo kā iespēju kaut ko destabilizēt. Ko iespējams darīt šajā ziņā?
Es domāju, ka mums ārkārtīgi skaidri jāparāda, ka Baltijā nav nekādu iespēju. Lielbritānijai, Francijai, daudzām valstīm ir skaidras militāras saistības šeit. Un valstis ir izveidojušas ilgtermiņa bāzēšanos, Lielbritānija, kā zināt, galvenokārt Igaunijā. Taču esam daļa no kopuma un esam daļa no gaisa operācijām visās trijās valstīs.
Manuprāt, ir svarīgi šādā mirklī, kad kādam varētu šķist, ka NATO nelokāmība sāk izplēnēt, nemēģināt to pārbaudīt, jo viņi var nonākt pie ļoti smagiem un nepatīkamiem pārsteigumiem.
Vēl viens pārbaudījums, ja tā varētu teikt, ir tas, ko pašlaik redzam Latvijā un Lietuvā pie robežas ar Baltkrieviju. Ar kādiem vārdiem jūs raksturotu šo situāciju?
Es to raksturotu kā cilvēku tirdzniecības izmantošanu par politisku ieroci. Tā ir neparasta operācija. Nevaru atsaukt atmiņā nevienu citu režīmu, kas šādi rīkojies. Tas tikai vēl vairāk apstiprina, ka šis Lukašenko režīms ir nelegāls, tam nav mandāta. Un, no Lielbritānijas perspektīvas, tā rīcība ir speciāli izveidota, lai nodarītu kaitējumu mums tuviem draugiem un sabiedrotajiem. Bet no Latvijas perspektīvas – jūsu pašu nacionālajai drošībai. Mums šajā situācijā jābūt ļoti cieši kopā. Mēs ar Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Rihardu Kolu esam strādājuši ļoti cieši, lai iesaistītu citus partnerus no Francijas un Vācijas, lai pievērstu tam plašāku uzmanību.
Protams, tas uzreiz ietekmē Latviju un Lietuvu, taču kopumā tas ietekmē visu Eiropu.
Ja mēs nedaudz paspekulējam, varētu saredzēt, ka tā varētu būt pat mūsu robežu aizsardzības pārbaudīšana īsi pirms lielajām “Zapad” militārajām mācībām, kuras Baltkrievija veic ar Krieviju. Kā jūs raugāties uz šo Krievijas un Baltkrievijas militāro muskuļu izrādīšanu pie NATO robežām?
Šis ir tas iemesls, kāpēc NATO ir šeit. No vienas puses, mēs esam pieraduši pie ''Zapad'' mācībām. Tās notiek pietiekami bieži, un ar tām viņi regulāri cenšas iebaidīt. Diemžēl citreiz viņi dara vairāk, kā mēs to esam pieredzējuši atsevišķās Krievijas kaimiņvalstu daļās. Taču, no otras puses, tā mums ir iespēja. Kā jūs zināt, ''Zapad'' mācības iemāca arī mums daudz par Krievijas militārajām spējām. Un lai gan Putins pēdējā laikā iztērējis daudz naudas saviem bruņotajiem spēkiem, viņš vairāk naudas iztērējis sev un saviem draugiem. Un šis korupcijas līmenis Krievijā nozīmē to, ka Krievijas bruņotie spēki, kad uz tiem paskaties ļoti rūpīgi, ir drīzāk kā Potjomkina sādža. Ir pirmā līnija, kas izskatās labi, bet tad tu paskaties aiz tās, un tur viss ir tikai uz papīra.
