Krievijas bruņoto spēku sliktais sniegums ir dārgi maksājis Krievijas militārajai vadībai, kā rezultātā, visticamāk, kopš karadarbības sākuma 2022. gada februārī ir atlaisti vismaz seši Krievijas komandieri, secinājusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija savā jaunākajā novērtējumā par karu Ukrainā, norādot, ka amatus zaudējuši Krievijas Austrumu un Rietumu militāro apgabalu komandieri.

Ģenerālpulkvedis Aleksandrs Čaiko tika atbrīvots no Austrumu militārā apgabala komandiera amata 2022.gada maijā.

Ģenerālpulkvedis Aleksandrs Žuravļevs, kurš bijis Rietumu militārā apgabala komandieris kopš 2018. gada, nebija ieradies uz Krievijas Karaflotes dienas svinībām Sanktpēterburgā 2022. gada 31. jūlijā, un viņu, visticamāk, aizstājis ģenerālleitnants Vladimirs Kočetkovs, ziņoja Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.

Ģenerālis Oleksandrs Dvorņikovs tika atstādināts no amata pēc tam, kad viņam tika uzticēta vispārējā operācijas vadība Ukrainā, savukārt ģenerālis Sergejs Surovikins pārņēma Dienvidu spēku grupas vadību no ģenerāļa Genādija Židko.

Tikmēr karadarbībā Ukrainā gājuši bojā vismaz desmit Krievijas ģenerāļi, norādījusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.