Labrīt

Augstskolas rūpīgāk izvērtē ārvalstu studentu pieteikumus; izraidot - jāmaksā pašām

Labrīt

Olimpiskā vizītkarte: Vieglatlēte Madara Palameika

Lielbritānijai trūkst ekspertu «Brexit» īstenošanai

Lielbritānijai trūkst ekspertu «Brexit» īstenošanai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Oficiālās sarunas par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) var nākties atlikt uz vēlāku laiku nekā gaidīts – līdz nākamā gada rudenim. Līdz ar to Apvienotā Karaliste var palikt Eiropas Savienībā vēl vismaz līdz 2019.gada nogalei, ziņo britu mediji. Lielbritānijas premjere Terēza Meja var būt spiesta atlikt sarunu sākumu, jo viņas jaunizveidotās ministrijas, kas būs atbildības par sarunu vešanu ar Briseli, nebūs gatavas.

Kad Terēza Meja pagājušajā mēnesī stājās Lielbritānijas premjerministres amatā, viņa paziņoja, ka balsojums referendumā par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības nozīmē, ka tas tā arī notiks. Tomēr viņa arī norādījusi, ka Londona Lisabonas līguma 50. pantu, kas reglamentē dalībvalsts izstāšanās procesu no ES divu gadu laikā, šogad vēl neiedarbinās, kaut vairāku kopienas valstu līderi aicinājuši to darīt pēc iespējas ātrāk. Šo nostāju Meja atkārtoja arī jūlijā notikušās vizītes laikā Vācijā:

„Es vēlos sastrādāties ar kancleri Angelu Merkeli un maniem kolēģiem Eiropadomē konstruktīvā gaisotnē, lai izstāšanās notiktu saprātīgā un sakārtotā veidā. Mums visiem būs vajadzīgs laiks, lai sagatavotos šīm sarunām. Apvienotā Karaliste neiedarbinās 50. pantu, pirms mums ir skaidri mūsu mērķi, tādēļ es jau esmu norādījusi, ka tas nenotiks pirms šī gada beigām. Es saprotu, ka šāds laika grafiks patiks ne visiem, bet uzskatu, ka ir svarīgi to skaidri pateikt jau tagad.”

Meja gan nav pateikusi, kad tieši Lielbritānija gatavojas sākt formālo izstāšanās procesu. Līdz šim tika spekulēts, ka tas varētu notikt nākamā gada sākumā.

Bet tagad britu mediji vēsta, ka Londona šo soli var spert vēl vēlāk, tikai nākamā gada otrajā pusē. Tas nozīmētu, ka Lielbritānija paliks Eiropas Savienības sastāvā līdz 2019.gada nogalei – gandrīz gadu ilgāk, nekā lēsts iepriekš.

Britu laikraksts „Sunday Times” vēsta, ka par to valdības ministri brīdinājuši augstu stāvošus Londonas finanšu nozares pārstāvjus, kas norādījuši, ka situācija valdībā esot „haotiska.” Viens no avotiem, kas runājies ar diviem ministriem, izdevumam norādījis, ka 50. panta iedarbināšana var tika aizkavēta līdz 2017.gada rudenim. Viņi vēl nav gatavi, „lai pieņemtu darbā vajadzīgos cilvēkus. Viņi atzīst, ka šobrīd pat nezina īstos jautājumus, kādi būtu jāizvirza, kad beidzot sāksies kaulēšanās ar Eiropu,” atzinis šis avots.

Mejas valdība saskaras ar vairākām grūtībām. Viena no problēmām ir, ka nākamgad notiks svarīgas vēlēšanas divās vadošās Eiropas Savienības valstīs – Francijā prezidenta un Vācijā parlamenta vēlēšanas. Līdz ar to Parīze un Berlīne vairāk uzmanības pievērsīs iekšpolitiskajiem procesiem. Vēl vien problēma ir ekspertu nolīgšana, kas vadītu izstāšanās sarunas ar Briseli.

Deivida Deivisa vadītājai jaunizveidotajai ministrijai, kas būs atbildīga par izstāšanās sarunām, līdz šīm izdevies nolīgt mazāk nekā pusi no 250 cilvēkiem, kas nepieciešami komandai. Bet starptautiskās tirdzniecības ministrs Laiams Fokss, kas sarunām vēlas savākt 1000 tirdzniecības ekspertu, līdz šim nolīdzis tikai aptuveni vienu simtu, vēsta britu mediji. Gan Deiviss, gan Fokss pirms referenduma aktīvi atbalstīja valsts izstāšanos no Eiropas Savienības.

Ziņas, ka izstāšanās procesa sākums var tikt aizkavēts, premjeres Mejas preses pārstāvis vakar tieši nekomentēja. Viņš pirmdien norādīja, ka šis ir „nopietns un ļoti sarežģīts process,” atkārtoti norādot, ka šogad 50. pants vēl netiks aktivizēts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti