Lielbritānijā visiem par brīvu ir neatliekamā medicīniskā palīdzība, neatliekamā psihiatriskā palīdzība, kā arī ārstēšana atsevišķām infekcijas slimībām, piemēram, HIV un AIDS. Par brīvu ir arī ģimenes plānošanas serviss un, piemēram, kontracepcijas tabletes.
Lielākoties visiem mūsu tautiešiem Apvienotajā Karalistē veselības aprūpe pienākas par brīvu. Tas nozīmē, ka par vizīti pie ģimenes ārsta nav jāmaksā. Ģimenes ārsts var nosūtīt uz analīzēm, par ko tāpat nav jāmaksā. Arī par konsultāciju pie speciālistiem nav jāmaksā.
Ja ārsts izraksta recepti, tad par katru recepti aptiekā būs jāmaksā konkrēta summa – 8,6 mārciņas jeb gandrīz desmit eiro. Taču no maksāšanas par zālēm ir atbrīvotas vairākas pacientu grupas: cilvēki pēc 60 gadu vecuma, maznodrošinātie, bērni līdz 16 gadu vecumam, pilna laika studenti vecumā no 16-18 gadiem, grūtnieces un jaunās māmiņas, kā arī pacienti ar specifiskām saslimšanām, piemēram, diabētu, epilepsiju, invaliditāti.
Savukārt zobārsts par brīvu ir pieejams tikai maznodrošinātajiem un atsevišķām pacientu kategorijām, un lielākajai daļai pacientu par katru vizīti ir jāmaksā. Tiesa, tas nav tik daudz kā pie privātārsta.
Astoņus gadus Anglijā dzīvojošajam Timuram Ancovam pie ārstiem nenākas doties bieži, jo pats ir lieliskā formā. Taču viņš strādā “University College London” slimnīcā par operācijas māsas asistentu, tādēļ zina, kā darbojas veselības aprūpes sistēma.
“Latvijā, lai ietu pie ārsta, kaut kas ir jāmaksā. Šeit, lai ietu pie ārsta, ja tas ir valsts veselības aprūpes sistēmā, nekas nav jāmaksā. Ja tu tiec nosūtīts tālākai izmeklēšanai pie speciālistiem, arī tur nekas nav jāmaksā. Ja lieta nonāk līdz operācijai, ja nepieciešama operācija, arī par operāciju nekas nav jāmaksā. Ja man ir mana ārsta izrakstīta recepte ar kādām zālēm, tad tur ir viena fiksēta summa, kas man ir jāmaksā. Par jebkurām zālēm. Tagad šobrīd es par zālēm nemaksāju vispār, jo man ir pāri 60 par gadiem. Tātad, ja ir pāri 60 gadiem, par zālēm nav jāmaksā,” stāsta Timurs Ancovs.
Statistiskas dati liecina, ka 88% no ārstu izrakstītajām receptēm ir par brīvu. Nesen bija milzīgs skandāls, jo izrādījās, ka daudzi briti nezināja, ka valsts apmaksā pat visparastākās pretsāpju zāles, kuņģa skābes samazinošas zāles, omega 3 zivju eļļu un pat bezglutēna produktus, tādus kā cepumus un kūkas.
Pašreizējais britu veselības dienesta “National Health Service” izpilddirektors Saimons Stīvens šo sistēmu vēlas mainīt, jo bieži vien medikamenti maksā pārdesmit penijus, un to pacienti paši varētu samaksāt. Taču daļa iedzīvotāju protestē, jo, viņuprāt, pašiem maksāt nebūtu godīgi.
Tieši tāpat kā Latvijā arī Apvienotajā Karalistē ir rindas, jo veselības aprūpes sistēma nespēj tikt galā ar pieprasījumu.
Daudzi izstāšanās no Eiropas Savienības atbalstītāji balsoja par izstāšanos tādēļ, lai samazinātu iebraucēju skaitu, kas rada pamatīgu slodzi britu veselības aprūpes sistēmai un sociālās apdrošināšanas sistēmai. Vietās, kur imigrācija ir augstāka, ir arī lielākas rindas.
Londona ir viena no šīm vietām, un, tur dzīvojot piecus gadus, Timuram Ancovam pašam nācies gaidīt rindā: “Šeit ir tāda problēma, ka ātrākais, kad tu varētu tikt pie tā ārsta, ir pēc divām, trim nedēļām. Rindas ir diezgan garas pie ārstiem. Ir gan izņēmums, ja tev ir tiešām kaut kas ļoti, ļoti ārkārtīgs, tad katru dienu ir atsevišķas stundas, kur tu vari zvanīt, tad tu īsumā izstāsti, kas par vainu, un tad tu vari kaut kādā veidā tajā rindā ieslidināts tajā pašā dienā. Un kad tu esi ticis pie tā ģimenes ārsta, tad tu izstāsti savas problēmas, visticamāk, ģimenes ārsts tevi tūlīt nosūtīs uz asins analīzēm, neatkarīgi no tā, vai viņš sūtīs pie kāda speciālista vai ne. Un jā, ja tie simptomi nav tādi satraucoši, tad droši vien viņš ieteiks dzert paracetamolu.”
Ja nepieciešama medicīniskā palīdzība vai konsultācija nekavējoties, tad briti dodas uz neatliekamās medicīniskās palīdzības punktiem slimnīcās. Bieži vien pacientiem ar nopietniem ievainojumiem nākas gaidīt stundām, jo cilvēki tur dodas arī dažādu sīkumu dēļ.
Savukārt neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde tiek sūtīta uz mājām tad, ja telefonsarunā operators pārliecinājies, ka cilvēka dzīvība ir briesmās. Gadījumos, ja cilvēks nav spējīgs pats nokļūt slimnīcā vai no slimnīcas mājās, tiek nodrošināts īpašs slimnīcas transports, kas pieejams ne tikai veciem cilvēkiem, bet arī, piemēram, pēc sirds vai plaušu operācijām. Tad no slimnīcas pacientu pārved uz mājām, lai tur viņu turpinātu aprūpēt.
Taču nebūt nav tā, ka briti ar veselības aprūpes sistēmu ir apmierināti. Tādēļ, gatavojoties 8.jūnijā paredzētajām parlamenta ārpuskārtas vēlēšanām, partiju priekšvēlēšanu kampaņās veselības aprūpei ir paredzēta nozīmīga vieta, sacenšoties par to, kurš piesolīs lielāku finansējumu.
