Dzōnsons norādījis, ka Lielbritānija ilgstoši uzskatīja - Asadam jānokāpj no Sīrijas politiskas skatuves, taču "mēs esam atvērti apspriest jautājumus", kad tas notiks un kā tas notiks, ziņo “The Guardian”.
Džonsons pauda, ka ir reālistiski jāvērtē situācijas izmaiņas un, iespējams, jāpārdomā, kā šajā situācijā rīkoties.
“Es baidos, ka vecā politika vairs nevieš pārliecību,” sacīja Džonsons.
Lielbritānijas oficiālā pozīcija ilgstoši bija tāda, ka Asads var palikt amatā tikai īsu brīdi kā daļa no pārejas laika valdības, un arī Džonsons pats pēc iecelšanas amatā pērn vasarā uzsvēra, ka Asadam jāaiziet, norāda “The Guardian”. Tagad Džonsons norādīja, ka Lielbritānija vēlējās Asada aiziešanu, taču nespēja to panākt, un tas noveda pie sarežģītas situācijas, ar kuru tagad jāsastopas.
Džonsons arī pieļāva sadarbību ar Krieviju cīņā ar radikālo grupējumu “Daīš” (“Islāma valsts”), kas “pirms dažām nedēļām nebūtu pat iedomājams”, norāda laikraksts.
“Ja pastāv iespēja vienoties ar Krieviju, kas vienlaikus ļaus virzīties uz Asada aiziešanu un Irānas ietekmes mazināšanu reģionā, atbrīvojoties no Asada, un ļaus mums apvienot spēkus ar Krieviju cīņā ar “Daīš”, lai noslaucītu viņus no zemes virsas, tas varētu būt ceļš, kas ejams,” pauda ministrs.
Līdz šim Lielbritānija bija viena no lielākajiem Krievijas kritizētājiem, un tagad nostājas maiņa varētu atspoguļot izmaiņas Baltajā namā līdz ar Donalda Trampa kļūšanu par ASV prezidentu.
Jau ziņots, ka Krievija, Irāna un Turcija, kas ir starpnieki Astanā notiekošajās Sīrijas režīma un nemiernieku sarunās, vienojās izveidot kopīgu mehānismu, lai uzraudzītu trauslu pamieru pilsoņu kara plosītajā valstī. Tāpat valstis atbalsta Sīrijas nemiernieku dalību miera sarunās Ženēvā. Pēdējais sarunu raunds Ženēvā notika pērn aprīlī, un tajās iepriekš piedalījās tikai politiskā opozīcija, bet tagad sagaidāms, ka pie sarunu galda aicinās arī bruņotos grupējumus.
