Tikmēr Amerikas Savienotās Valstis un Krievija apsūdzējušas viena otru Aukstā kara noskaņojuma atdzīvināšanā.
Kopš Ukrainas bruņotā konflikta sākuma pagājušā gada sākumā Rietumu pasaules attiecības ar Krieviju piedzīvo ilgi neredzētu saspīlējumu. Turklāt pēc Krievijas demonstrētās filmas par Krimas okupāciju daudz aktuālāks ir kļuvis jautājums arī par potenciālo kodolieroču izmantošanu, jo filmā „Krima. Ceļš uz dzimteni” Krievijas prezidents Vladimirs Putins vaļsirdīgi atzinās, ka Krimas pievienošanas laikā esot ļoti nopietni apsvēris kaujas gatavības izsludināšanu kodolspēkos.
Tagad Lielbritānijas ārlietu ministrs Filips Hamonds intervijā izdevumam „The Daily Mail” paziņojis, ka tiek izskatīta iespēja Lielbritānijas teritorijā atkal izvietot amerikāņu kodolraķetes. Pēc ministra vārdiem, saņemot satraucošus signālus par Krievijas bruņoto spēku kaujas gatavības palielināšanos, Lielbritānijai ir jānosūta Maskavai skaidri signāli par to, ka sarkanās līnijas pārkāpšana netiks pieļauta.
Hamonds norādījis - ja šāds jautājums tiešām tiktu izskatīts, lēmums par raķešu izvietošanu Lielbritānijā tiktu pieņemts kopīgi ar ASV. No otras puses, ārlietu resora vadītājs intervijā BBC1 „Andrew Marr Show” atzinis, ka pašlaik nav skaidru signālu par Krievijas plāniem īstenot nenovēršamu uzbrukumu Ukrainai, pieļaujot, ka Putins joprojām var apsvērt dažādus scenārijus.
Hamonds gan uzsvēris, ka Krievija jūtas aplenkta un baidās, ka tai tiks uzbrukts, tāpēc arī rietumvalstīm nevajadzētu ļauties nevajadzīgām provokācijām. Britu ārlietu ministrs gan īpaši uzsvēris, ka jautājums par amerikāņu spārnoto raķešu izvietošanu Lielbritānijā ir tikai hipotētisks. Jebkādas šādas darbības var palielināt bažas par jaunas Aukstā kara bruņojuma sacensības sākumu.
ASV spārnotās raķetes Lielbritānijā atradās kopš astoņdesmito gadu sākuma. Taču raķešu izvietošana izraisīja masveida protesta akcijas, kurās galvenokārt iesaistījās sievietes, bloķējot armijas bāzes. Vislielākā no šīm akcijām notika 1984.gada aprīlī, kad aptuveni 70 tūkstoši cilvēku izveidoja dzīvo ķēdi Grīnhemas bāzes tuvumā.
Šī paša gada decembrī starp policiju un protestētājiem izcēlās vardarbīgas sadursmes, pēc kurām tika aizturēti vairāki simti cilvēku. Kodolieroči šajā bāzē tika uzglabāti līdz pat 1991.gadam, kad tie tika izvesti PSRS un ASV noslēgto atbruņošanās līgumu rezultātā. Pēdējie četri protestētāji bāzi pameta gan vien 2000.gadā.
Jau pagājušajā gadā ASV brīdināja, ka varētu izstāties no Aukstā kara laikā noslēgtā līguma par kodolieroču izvietošanu Eiropā, norādot, ka Krievija pārkāpj šīs vienošanās punktus, veicot zeme-zeme raķešu izmēģinājumus. ASV arī apsūdzējušas Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu mēģinājumos uzkurināt aukstā kara mentalitāti. Par to pirms šajās dienās notiekošās G7 līderu tikšanās paziņojis Baltā nama preses pārstāvis Džošs Ernests. Vienlaicīgi viņš norādījis, ka G7 noteikti nevēlas aukstā kara atgriešanos, uzsverot visu septiņu valstu uzticību vispārpieņemtajām demokrātiskajām vērtībām.
Arī Krievija apsūdz ASV aukstā kara noskaņojuma veicināšanā. Kremļa pārstāvji jau paziņojuši, ka rūpīgi sekos ziņojumiem par ASV raķešu iespējamo atgriešanos Eiropā. Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs pirms dažām dienām paziņoja, ka diemžēl pēdējā laikā ļoti ātri ir atjaunojusies pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu retorika.
Jau vēstīts, ka spriedze starp rietumvalstīm un Krieviju pieauga kopš 2014.gada marta, kad Krievija anektēja Ukrainas pussalu Krimu un vēlāk atbalstīja prokrieviskos separātistus Ukrainas austrumos. Lai apturētu Krievijas agresiju Ukrainā, ASV, ES un citas valstis ieviesa ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, uz kurām Maskava atbildēja ar rietumvalstu pārtikas embargo. Tāpat NATO rīko regulārās mācības Austrumeiropā un arī Latvijā regulāri rotācijas kārtībā uzturas NATO spēku pārstāvji.
