Lielbritānijas Iekšlietu ministre Terēze Meja uzskata, ka Cilvēktiesību konvencija traucē viņas valstij izraidīt nevēlamos noziedzniekus. Kā piemēru viņa minēja gadījumu ar terorismā apsūdzēto Abu Kuatadu, kurš tiek uzskatīts par vienu no Osamas bin Ladena tuvākajiem sabiedrotajiem. Saskaņā ar Cilvēktiesību konvenciju Lielbritānija nevar deportēt šo vīru uz Jordāniju, jo tur viņu varētu spīdzināt.
Tādēļ uzstājoties domnīcas „Konservatīvā māja” rīkotajā konferencē Lielbritānijas iekšlietu ministre pieļāva iespēju pilnībā izstāties no Eiropas Cilvēktiesību konvencijas un līdz ar to arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas. Lūk fragments no Terēzas Mejas runas: „Kad Strasbūras tiesa regulāri maina kritērijus un traucē tādu bīstamu vīru deportācijai kā Abu Kuatada, mums ir jāvaicā: cik lielā mērā mēs esam Konvencijas dalībvalsts? Vai mēs tiešām šādi ierobežojam cilvēktiesību pārkāpumus citās valstīs? Esmu par to skeptiska. Bet vai mēs ierobežojam mūsu spējas rīkoties savās nacionālajās interesēs? Vai mēs domājam, ka mūsu Augstākā tiesa nav augstākā? Man liekas, ka jā. Tādēļ līdz 2015. gadam mums ir nepieciešams plāns ko darīt ar Eiropas Cilvēktiesību tiesu. Un jā, es vēlos skaidri pateikt, ka visām iespējam, tostarp arī par pilnīgu izstāšanos no konvencijas, ir jābūt uz galda.”
Protams, ka šī pagaidām ir tikai ideja, kas varētu tikt apspriesta, gadījumā, ja Konservatīvā partija paliks pie varas arī pēc nākamajām vēlēšanām. Līdzīgu solījumu Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons deva arī par referenduma rīkošanu par turpmāko dalību Eiropas Savienībā.
Tomēr, ja tas patiešām notiks, šis būs pirmais precedents, kad mūsdienīga demokrātiska valsts izstājas no Eiropas Cilvēktiesību konvencijas, saka Rīgas Juridiskās augstskolas pasniedzējs Mārtiņš Mits: „Vēsturē ir bijis gadījums, kad dalībvalsts, proti Grieķija, izstājās no Eiropas Cilvēktiesību konvencijas. Bet toreiz pie varas nāca militārā valdība. Tādēļ tā nav uzskatāma par mūsdienu demokrātisku valsti, kas atteicās no Eiropas Cilvēktiesību konvencijas standartu īstenošanas.”
Viens no lielākajiem draudiem, ko varētu radīt Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Cilvēktiesību konvencijas un tiesas, būtu negatīvais piemērs, kuram varētu sekot arī citas valstis. Mārtiņš Mits: „Eiropas Cilvēktiesību konvencija šobrīd iemieso tos cilvēktiesību standartus un to aizsardzības līmeni, pie kāda Eiropa šobrīd ir nonākusi.”
Iespējams, ka Lielbritāniju no izstāšanās varētu atturēt fakts, ka šādā gadījumā tā nonāktu tādu valstu kompānijā kā Baltkrievija. Daži no Lielbritānijas tiesnešiem arī pieļauj, ka atteikšanās no cilvēktiesību aizsardzības prasītu arī izstāšanos no Apvienoto Nāciju Organizācijas, jo arī tās dokumenti runā par cilvēktiesībām.
Jāpiebilst, ka arī Latvijā ik pa laikam izskan sūdzības par Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem. Visasāko reakciju sabiedrībā parasti izsauc lietas par necilvēcīgajiem apstākļiem cietumos, kas Latvija ir spiesta maksāt kompensācijas noziedzniekiem. Tomēr par tik krasu soli kā izstāšanās no konvencijas, pie mums vēl nav skaļi runāts.
Lielbritānijas iekšlietu ministres Mejas runa iekšpolitiski tiek vērtēta kā pieteikums Konservatīvās partijas vadītājas amatam. Ja ne uz nākamajām vēlēšanām, tad noteikti vēlāk. Analītiķi arī saredz, ka viņa ar šādu retoriku vēlas atjaunot radikālāk noskaņoto cilvēku atbalstu savai partijai, jo tās reitingi pēdējā laikā ir pazeminājušies.
