Apvienotā Karaliste investoru vīzu izsniegšanu turīgiem ārzemniekiem apturēs no piektdienas, 7. decembra, uz laiku, kamēr tiks izvērtēta un reformēta esošā sistēma.
Tā dēvētas “zelta vīzas” un uzturēšanās atļaujas Lielbritānijā līdz šim varēja iegūt cilvēki, kas ekonomikā, uzņēmumos, vērtspapīros vai valsts obligācijās ieguldīja vismaz divus miljonus britu mārciņu, šajā gadījumā saņemot piecu gadu uzturēšanās atļauju. Tomēr arvien biežāk izskanējušas bažas, ka šī sistēma tiek izmantota arī tam, lai atmazgātu naudu. Dati liecina, ka
pērn Lielbritānijā bija izsniegts vairāk nekā tūkstotis šāda veida vīzu, visvairāk ķīniešu un krievu investoriem.
Līdzšinējās sistēmas kritiķi uzskata, ka Lielbritānijas investoru vīzas bieži tikušas izmantotas tādu finanšu noziegumu shēmās kā naudas atmazgāšanā. Valsts imigrācijas ministre Kerolīna Nouksa uzsvēra, ka Lielbritānija negrasās paciest personas, kas „nespēlē pēc noteikumiem”, „ļaunprātīgi izmanto sistēmu”, un paziņoja par stingrāku noteikumu ieviešanu. Saskaņā ar viņas teikto tie nodrošinās, ka
no britu „imigrācijas sistēmas var gūt labumu tikai īsti investori, kuriem ir nodoms atbalstīt Lielbritānijas uzņēmumus”.
“Zelta vīzu” programma būs apturēta līdz brīdim, kad būs ieviesta jauna audita sistēma, un paredzēts, ka programmas darbība atsāksies 2019. gadā. Sākot no jaunā gada, auditori pārbaudīs termiņuuzturēšanās atļaujas lūdzēju finanšu un biznesa intereses Lielbritānijā. Šīm personām arī būs jāpierāda, ka nauda, ko tās grasās ieguldīt britu ekonomikā, viņu rīcībā bijusi pēdējos divus gadus pirms pieteikuma iesniegšanas. Jaunie noteikumi arī paredz, ka “zelta vīzu” kārotājiem būs liegts investēt valsts obligācijās. Tāpat plānots pārbaudīt jau iepriekš izsniegtās investoru vīzas.
Jau septembrī tika ziņots, ka britu varasiestādes plāno aktivizēt cīņu pret aizdomīgiem finanšu līdzekļiem no Krievijas un citām valstīm. Saskaņā ar britu izdevuma “Financial Times” vēstīto, Londonā ieplūstošās „netīrās naudas” apmēri mērāmi desmitos miljardu britu mārciņu.
Tā dēvēto “zelta vīzu” programmas šobrīd darbojas vairākās Eiropas Savienības valstīs, tostarp Latvijā. Brisele tās brīdinājusi būt piesardzīgākām. Bet vēl nesen “Transparency International” brīdināja, ka pilsonības vai uzturēšanās atļauju piešķiršana pret ieguldījumiem nekustamajā īpašumā vai vērtspapīros rada nopietnus drošības riskus.
