Lielbritānija un ES vaino viena otru progresa trūkumā «Brexit» sarunās

Lielbritānija un Eiropas Savienība vaino viena otru progresa trūkumā sarunās par tirdzniecības attiecībām starp abām pusēm. Šonedēļ ir noslēgusies kārtējā sarunu kārta. Tomēr progress līdz šim ir minimāls.

Lielbritānija un Eiropas Savienība vaino viena otru progresa trūkumā «Brexit» sarunāsArtjoms Konohovs

    Eiropas Savienība un Lielbritānija turpina vainot viena otru pārāk lielā nepiekāpībā un nereālu prasību izvirzīšanā. Lielbritānijas galvenais sarunvedis Deivids Frosts uzstāj, ka Apvienotā Karaliste nav gatava piekrist prasībai arī turpmāk saglabāt līdzvērtīgus standartus darba drošības, vides aizsardzības, konkurences un citās jomās.

    Frosts uzstāj, ka šāda prasība liks Lielbritānijai arī turpmāk pildīt Eiropas likumus, kas ir pretrunā ar izstāšanās būtību. Tāpat šāda prasība nav ietverta arī Eiropas Savienības brīvās tirdzniecības līgumā ar Kanādu vai citām valstīm. Kamēr Brisele un pārējās bloka galvaspilsētas to nesapratīs, nekāds progress nebūšot iespējams.

    Savukārt Eiropas Savienības galvenais sarunu vadītājs Mišels Barnjē atkārto, ka Londona vēlas tikai nosmelt labumus, ko sniedz pieeja Eiropas vienotajam tirgum, bet neko negrib dot pretī.

    „Eiropas Savienība vēlas mūsdienīgu, bezprecedenta vienošanos ar skatu uz nākotni, nevis šauru līgumu, kas balstās pagātnes precedentos un ir sašķelts pa sektoriem. Tās izvēles, ko mēs šogad veiksim kopā, noteiks mūsu nākotnes sadarbību. Eiropas Savienība tik svarīgā jautājumā nerīkosies pārsteidzīgi,” norāda Barnjē.

    Barnjē turpina uzstāt, ka atšķirībā no Kanādas, Lielbritānija atrodas krietni tuvāk un tās ekonomika ir ievērojami lielāka. Tādēļ Eiropas Savienībai ir jābūt pārliecinātai, ka Apvienotā Karaliste spēlēs pēc godīgiem nosacījumiem.

    Viens no sarežģītākajiem jautājumiem ir zivsaimniecība. Eiropas Savienība vēlas saglabāt līdzšinējo pieeju britu teritoriālajiem ūdeņiem un iekļaut šos punktus kopējā tirdzniecības līgumā. Turpretī Lielbritānija grib atsevišķu zvejas vienošanos, kas tiktu regulāri pārskatīta.

    Sarunas starp abām pusēm pašlaik notiek caur videokonferencēm. Arī tas apgrūtina progresu. Turklāt laika paliek arvien mazāk. Abām pusēm līdz jūnija beigām ir jāvienojas par sarunu termiņa pagarināšanu, ja tās to vēlas.

    Briseles politiķi iepriekš ir teikuši, ka pagarinājums par gadu vai diviem būtu prātīgs lēmums, tomēr Londona uzstāj, ka tas nekādā gadījumā nav iespējams. Lai gan jaunākie sabiedriskās domas pētījumi parāda, ka pārliecinošais vairākums Lielbritānijas iedzīvotāju, apzinoties koronavīrusa radīto situāciju, atbalsta sarunu termiņa pagarināšanu. 

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti