Lielbritānija un ES panāk «Brexit» papildu vienošanos

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers un Lielbritānijas premjere Terēza Meja pirmdien, 11.martā, vēlu vakarā tomēr ir spējuši panākt papildu vienošanos. Tas ir juridiski saistošs instruments, kas būtībā vēlreiz izskaidro to, kas jau iepriekš ir pausts. Proti, pagaidu noregulējums Ziemeļīrijas un Īrijas robežas jautājumā ir tikai īslaicīgs risinājums, ko abas puses cer nekad nepielietot.

Lielbritānija un ES panāk «Brexit» papildu vienošanosArtrjoms Konohovs

    Pirmdienas vakarā Lielbritānijas premjere Terēza Meja devās uz Strasbūru, kurš pašlaik notiek Eiropas Parlamenta plenārsēde. Tas bija viņas pēdējais mēģinājums panākt papildu vienošanos ar Eiropas Savienību pirms otrdienas, 12.marta, vakarā gaidāmā balsojuma Lielbritānijas parlamentā. Un pēc vairāk nekā divu stundu sarunām, kad bija ap pusnakti, Meja un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers tomēr nāca klajā ar kopīgu dokumentu.

    “Politikā reizēm jums tiek dota otra iespēja. Un ir svarīgi tas, kā jūs šo iespēju izmantojat. Jo trešās iespējas vairs nebūs. Ja balsojums pēc būtības izgāzīsies, tad nebūs vairs nekādu papildu interpretāciju interpretācijām un nekādu papildu garantiju pie garantijām.

    Es gribu pateikt pavisam skaidri, kāda ir izvēle: vai nu tā ir šī vienošanās, vai arī “Brexit” var vispār nenotikt,” uzsvēra Junkers.

    Jaunais dokuments tiek dēvēts par instrumentu. Pēc būtības tajā tiek vēlreiz izklāstīts tas pats, ko Junkers un Eiropadomes vadītājs Donalds Tusks jau pauda savā vēstulē pirms iepriekšējā balsojuma Lielbritānijas parlamentā. Tomēr atšķirībā no vēstules, instruments tiek dēvēts par juridiski saistošu dokumentu. Un tā ir viena no atslēgas prasībām, ko izvirza izstāšanās vienošanās pretinieki. Šie deputāti līdz šim ir uzstājuši, ka pagaidu noregulējums Ziemeļīrijas un Īrijas robežas jautājumā var likt Lielbritānijai mūžīgi pakļauties Eiropas Savienības prasībām un noteikumiem.

    Meja preses konferencē vēlreiz uzskaitīja visus ieguvumus, ko sniedz izstāšanās līgums, un aicināja deputātus to atbalstīt: “Ir pilnīgi pareizi, ka tiek paredzēta apdrošināšanas polise, lai garantētu, ka Ziemeļīrijā nekad netiks atjaunota robežkontrole. Šādi tiek nodrošināta to saistību izpilde, ko mēs esam uzņēmušies, parakstot Belfāstas vienošanos. Bet, ja šī apdrošināšanas polise kādreiz tomēr tiks izmantota, tad tā nevarēs būt par ilgtermiņa risinājumu. Un tas arī nav paraugs mūsu turpmākajām attiecībām.”

    Panākto kompromisu atbalsta arī Īrijas premjers Leo Varadkars. Vismaz tā apgalvo Junkers.

    Bet nebūt nav skaidrs, vai pirmdienas naktī parakstītais dokuments spēs pārliecināt arī viskaismīgākos “Brexit” aizstāvjus.

    Arlīna Fostere no Ziemeļīrijas Demokrātisko Unionistu Partijas ir solījusi rūpīgi izpētīt jauno tekstu. Savu atzinumu vēl nav sniedzis arī Lielbritānijas ģenerālprokurors Džefrijs Kokss.

    Atkārtots balsojums par izstāšanās līgumu Lielbritānijas parlamentā ir gaidāms jau otrdienas vakarā. Ja vairākums deputātu to atkal noraidīs, tad trešdien notiks balsojums par šķiršanos bez vienošanās. Ja arī šī iespēja tiks noraidīta, tad ceturtdien būs balsojums par sarunu termiņa pagarināšanu. Nav skaidrs, kas notiks, ja arī šis balsojums būs negatīvs. “Brexit” ir paredzēts 29.martā.

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti