Vēsturiskajā britu parlamenta ēkā notiek rekonstrukcija. Šāda rekonstrukcijas situācija ir arī britu sabiedrībā, kur joprojām nav skaidrs, vai un kad būs "Brexit" un ko tas nesīs.
Tuvākais nozīmīgākais solis Lielbritānijas politiskajā dzīvē, kam būtu jānes lielāka skaidrība "Brexit" lietā, ir jaunā premjerministra iecelšana. Līdzšinējā valdības galva Terēza Meja paziņoja par atkāpšanos no amata, nespējot panākt pašmāju parlamenta piekrišanu izstāšanās nosacījumu līgumam ar Eiropas Savienību (ES).
Patlaban par premjera vietu cīnās divi konservatīvās partijas pārstāvji – bijušais ārlietu ministrs Boriss Džonsons un tagadējais ārlietu ministrs Džeremijs Hants.
Viņi abi gatavojas Lielbritānijas aiziešanai no ES, tikai Džonsons solās būt radikālāks un atbalstīt bloka pamešanu bez vienošanās. Uzvarētājs būs zināms 23. jūlijā. Lielbritānijas sabiedrība šķeļas uzskatos, vai "Brexit" bija pareizais solis.
"Tas kaut kad notiks, bet es nezinu, kad. Līdz šim nekas nav noticis, un man nav priekšstata, ko viņi varētu darīt, lai tas īstenotos," sacīja Lielbritānijas iedzīvotāja Melānija. Jautāta, vai atkārtota referenduma gadījumā vairāk cilvēku balsotu par Lielbritānijas palikšanu ES, Melānija sacīja: "Statistika saka, ka būtu aptuveni tāds pats rezultāts, līdz ar to es nezinu, vai būtu vērts rīkot vēl vienu referendumu."
Uzrunātie Bils un Sūzena sacīja, ka vēlētos, lai Lielbritānija paliktu ES. "Es ceru, ka "Brexit" nenotiks. Mēs ļoti gribētu palikt Eiropas Savienībā. (..) Iepriekš viss bija kārtībā. Šāds satricinājums bija bezjēdzīgs."
Lielbritānijā dzīvojošais Maikls atzina: "Man ir piesardzīgas aizdomas, ka atkal nebūs vienošanās ar Eiropas Savienību. Parlaments, manuprāt, atļaus izstāties bez vienošanās. Bet es tomēr ceru, ka būs vēl vienas vēlēšanas un vēl viens referendums, un šoreiz tas būs pret "Brexit".
"Ja pēc mēneša atkal būtu referendums par "Brexit", es sagaidītu, ka rezultāts būtu atšķirīgs. Lielbritānijā šajā ziņā ir ļoti dažāda situācija starp Londonu, kas lielākoties no Eiropas Savienības ir ieguvusi, un laukiem, kur ir arī negatīva pieredze. Un tas arī parāda lielu atšķirību balsojumā. Pirmais referendums bija protesta balsojums pret Briseli un Londonu. Tie bija sadusmoti vēlētāji, kuri izmantoja paaudzē pirmo iespēju piedalīties patiesi demokrātiskā balsojumā un arī izpauda visu neapmierinājumu, kāds bija uzkrājies.
Tagad, kad daudzas lietas ir noskaidrojušās un cilvēki ir sapratuši, kādas būtu sekas aiziešanai no Eiropas Savienības, rezultāts tiešām varētu būt citāds," uzskata domnīcas "Chatham House" eksperts Keirs Džailzs.
Saskaņā ar pēdējo vienošanos Lielbritānijai no ES būtu jāaiziet 31. oktobrī. Taču pārmaiņas skar arī ES, kur savu darbu beidz un mainīsies arī atbildīgās amatpersonas – Eiropas Komisijas vadība, "Brexit" sarunveži.
"Veidojas mazliet tāda bīstama situācija, ka arī Eiropas Savienībā ir pārmaiņas un īsti vairs nebūs, kam atskaitīties un ar ko runāt. Baidos, ka atkal ir ļoti liels neskaidrību posms. Jāsagaida, protams, kas būs jaunais premjers," sacīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība").
Šajā haosā, kā norāda Rinkēvičs, vismaz Lielbritānijā dzīvojošo Latvijas pilsoņu tiesību situācija nemainās, jo ir skaidra britu valdības un parlamenta pozīcija, ka tās tiek saglabātas tāpat kā britu pilsoņu tiesības Latvijā
