Jau sešus gadus katru dienu pie Latvijas vēstniecības durvīm zvana vairāki cilvēki, kuri nav pievērsuši uzmanību informācijai, ka dokumentus kārtot jādodas uz Konsulāro nodaļu, kas atrodas 10 minūšu gājiena attālumā.
Pandēmijas dēļ konsulāts divarpus mēnešus bija slēgts, tādēļ ap 2000 cilvēku palika bez nepieciešamajiem dokumentiem, turklāt šobrīd ir ierobežots cilvēku skaits, ko drīkst vienlaicīgi pieņemt.
“Veidojam pierakstu vienu mēnesi uz priekšu, un elektroniskā sistēma automātiski atver pierakstiem vienu dienu uz priekšu. Tā ir tā sistēma, kas darbojās šobrīd, un tā šībrīža apstākļiem ir optimāla,” stāstīja Latvijas vēstniecības Apvienotajā Karalistē vadītāja vietniece Katarina Plātere.
“Kādēļ mēs nepierakstām ilgāku laiku uz priekšu? Tādēļ, ka pastāv zināms risks, ka būs otrais pandēmijas vilnis, kad var nākties atkal slēgt iestādi, un tad būs jādomā, ko darīt ar šiem garajiem pierakstiem uz priekšu,” skaidroja Plātere.
Konsulārās daļas apmeklētāja Diāna Mozais stāstīja, ka viņai “ilgi nācās gaidīt, jo meklēju internetā, kā pieteikties, draugiem prasīju un visu laiku rādīja, ka aizņemts, ka daudz cilvēku grib pieteikt pases. Gaidīju divus mēnešus, tieši šodien man beidzās pases termiņš un uztaisīju jaunu”.
Tautieši interesējas par to, vai plānoti izbraukumi ar mobilajām pasu darbstacijām uz attālākām vietām, taču diemžēl pandēmijas laikā tas nebūs iespējams.
“Jāatceras, ka tie cilvēki, kuri dodas no vēstniecības šajos izbraukumos, ir tie paši cilvēki, kas darbojas un strādā vēstniecības konsulārajā nodaļā. Līdz ar to riski ir tieši tie paši – kādam no mums saslimstot, principā konsulārā nodaļa ir jāslēdz, un tas ir vismaz 14 dienu periods, kad mēs nevarēsim pieņemt apmeklētājus,” skaidroja Katarina Plātere.
Daudzi cer, ka nederīgas pases vietā viegli saņems atgriešanās apliecības, taču tās paredzētas tikai izņēmuma gadījumiem, ko vajadzēs pierādīt ar dokumentiem.
“Lielākoties šie ir gadījumi, kas saistīti ar no cilvēka neatkarīgiem apstākļiem. Tas, ka cilvēks ilgu laiku iepriekš ir nopircis lidmašīnas biļetes, labi zinot, ka tas būs laiks, kad beigsies ceļošanas dokumenta derīguma termiņš, tas tomēr vairāk vai mazāk ir saistīts ar paša cilvēka rīcību,” norādīja Katarina Plātere.
Ne visi ir apmierināti tad, kad izrādās, ka likums nav viņu pusē, tādēļ darbiniekiem nākas saskarties ar ļoti rupju apmeklētāju attieksmi gan pa telefonu, gan sociālajos tīklos.
“Protams, ka tie ir absolūti izņēmuma gadījumi, bet tie ir sāpīgi. Mūsu konsulāta darbinieki strādā pirmkārt likuma ietvaros. Visi tie dokumenti, ko viņi papildus lūdz, visi tie risinājumi, kurus viņi var piedāvāt kaut kādās situācijās vai arī nevar piedāvāt – tas viss ir pamatots likumā. Un tā nav tāda brīva izvēle – šodien es vēlos tā, rīt es daru tā,” skaidroja Katarina Plātere.
Lielās rindas vēl garākas padara tie, kuri rezervē laiku, bet neierodas. Tādu ir aptuveni 10%, tādēļ vēstniecība ļoti lūdz padomāt par pārējiem un savlaicīgi atteikt, lai atbrīvoto laiku var izmantot kāds cits.
