Kopš otrdienas, 5. novembra, vakara Lielbritānijā ir brīvas parlamenta deputātu vietas visos 650 vēlēšanu apgabalos, jo sākoties priekšvēlēšanu laikam, līdzšinējais parlaments savu darbu ir pārtraucis. Faktiski šī parlamenta sesija turpinājās vien 19 dienas.
Uzsākot savu priekšvēlēšanu cīņu, pašreizējais britu premjerministrs Boriss Džonsons trešdien, 6. novembrī, gatavojas iepazīstināt ar savu programmu. Kā norāda britu mediji, savā uzrunā Džonsons atkārtoti uzsvēršot, ka nav vēlējies šādas vēlēšanas, taču ir tikai viens veids, kā novest līdz galam "Brexit" procesu – proti, mainīt parlamentu, kurš līdz šim ir bloķējis valdības centienus izstāties no Eiropas Savienības paredzētajā laikā.
Jau iepriekš Džonsons neslēpa, ka konservatīvajai partijai šīs kampaņas laikā ir viens galvenais trumpis – tās rīcībā ir Džonsona panāktā jaunā vienošanās par aiziešanu no Eiropas Savienības, kuru atlicis vien apstiprināt parlamentā.
Opozīcijā esošā Leiboristu partija savu kampaņu faktiski uzsāka jau pagājušajā ceturtdienā, un arī tās līderis Džeremijs Korbins šodien paredzējis uzrunāt savus atbalstītājus, taču tā būs jau trešā nozīmīgā runa dažu dienu laikā. Kā uzsver Korbins, Borisa Džonsona līdzšinējie solījumi panākt "Brexit" par jebkādu cenu ir izrādījušies tukša runāšana un ir pierādījuši Džonsona nespēju pienācīgi vadīt valsti. Korbins paziņojis, ka viņš būtu pilnīgi cits premjerministrs nekā Džonsons, jo viņš neuzskata, ka ir dzimis, lai valdītu, bet gan vēlas būs no tiem valdības vadītājiem, kuriem izdodas labklājībā dalīties arī ar nabadzīgākajiem iedzīvotājiem. Tieši tāpēc Korbins aicina vēlētājus nebalsot par Konservatīvo partiju.
"Balsojums par konservatīvajiem būs balsojums par vēl vairāk izstieptām "Brexit" sarunām, vēl vairāk nepildītiem solījumiem un vēl lielāku uzmanības novēršanu no vitāli svarīgiem jautājumiem. Piemēram, no tā, lai iedzīvotājiem tiktu nodrošinātas cienīgas algas, drošs mājoklis un, kas šajās vēlēšanās būs svarīgākais par visu, apdzīvojama un ilgspējīga planēta mūsu bērniem un mūsu mazbērniem," pauda Korbins.
Džeremijs Korbins arī īpaši uzsvēris, ka zem "Brexit" jautājuma vēlētos pavilkt svītru, jo ir nepieciešams pievērsties arī citiem jautājumiem, piemēram, pensijām, nabadzības apkarošanai un tā tālāk.
Līdzīgi domā arī citas partijas. Tā, piemēram, Zaļā partija gatavojas savu kampaņu uzsākt ar solījumu investēt 100 miljardus sterliņu mārciņu gadā klimata jautājumu risināšanai. Liberāldemokrāti rosina tērēt vairāk nekā 2 miljardus gadā garīgās veselības pakalpojumiem, nepieciešamo finansējumu iegūstot no ienākuma nodokļa palielināšanas.
Taču "Brexit" ēna, neapšaubāmi, nekur nepazudīs ne nākamajās piecās nedēļās, ne pēc tam. Un uz to netieši norādījis arī Eiropas Savienības galvenais "Brexit" sarunvedējs Mišels Barnjē. Viņš norādījis, ka pat par spīti britu valdības vēlmei nepagarināt "Brexit" sarunas pēc 2020. gada, jau nākamajā vasarā būs jāpieņem konkrēts lēmums, vai sarunu pagarinājums būs nepieciešams. Barnjē arī atgādinājis, ka, ja sarunas par jaunu tirdzniecības līgumu ar Eiropas Savienību nebūs noslēgtas līdz nākamā gada beigām, Lielbritānijai joprojām draud izstāšanās no Eiropas Savienības bez līguma.
