Ik pa brīdim tiek ziņots par to, ka no Apvienotās Karalistes tiek izraidīti iebraucēji, ka daudzi rezidentu karšu pieteikumi tiek atteikti un ka kopš 1. februāra ir mainījušies likumi.
Londonas juridiskā kompānija „Sterling & Law” nodarbojas ar imigrācijas un cilvēktiesību lietām, un lielākā daļa juristu šeit runā krieviski, tādēļ klienti ir galvenokārt austrumeiropieši. Šobrīd vislielākā interese ir par rezidenta karšu pieteikumiem. 28% no šiem pieteikumiem tagad tiekot noraidīti, jo tas ir pirmais solis, lai iegūtu britu pilsonību, kā arī vieglāk ļauj pierādīt to, ka pieteicējs atrodas valstī legāli.
“Iekšlietu ministrija rūpīgi atlasa tos, kuri patiesi ir cienīgi iegūt britu pilsonību, no tiem, kuri tikai izliekas, ka šeit dzīvotu, bet patiesībā ierodas šeit pavadīt brīvdienas vai apciemot draugus un radus, un piesakās britu pasei tikai tāpēc, ka to vēlas, zinot, ka pēc “Brexit” to vairs nevarēs iegūt,” saka juridiskās firmas “Sterling & Law” īpašnieks Ruslans Kosarenko.
“Iekšlietu ministrija izturas ļoti piesardzīgi, tiks pārbaudīti dokumenti, un Iekšlietu ministrija pārbaudīs, vai jūs patiesi un godīgi piecu gadu laikā esat sekojuši uzturēšanās noteikumiem. Pieteicējiem ir jābūt uz to gataviem, un tas neattiecas tikai uz latviešiem, bet uz visiem,” norāda Kosarenko.
Daiga Bārzdiņa, sertificēta imigrācijas juriste, tomēr atzīst, ka valsts iestādēm reizēm mēdz būt atšķirīga attieksme pret dažādām nacionalitātēm.
Tiek individuāli izvērtēts katrs gadījums. Nesen viņas klienti no Zviedrijas kartes saņēmuši, taču austrumeiropieši identiskā situācijā diez vai saņemtu.
“Ja latvietis vai, piemēram, no Rumānijas vai no Polijas iesniedz dokumentus par tādiem pašiem ienākumu, nesaņemot pat pabalstus, viņi saņem atteikumus. Tas liecina par to, ka “Home office” tomēr ir savs priekšstats par kādu noteiktu nacionalitāti,” saka Bārzdiņa.
Taču juristi īpaši atzīmē, ka publiskajā telpā parādās ļoti daudz dezinformācijas.
“Stāsti par to, ka cilvēki tiek noķerti uz ielas un iesēdināti lidmašīnā, ir milzīgs pārspīlējums, ja ne pilnīgi meli. Britu valdība ir skaidri noteikusi procesu, kā imigrācijas sistēma strādā. Apvienotā Karaliste ir tiesiska valsts, noteikti būs iespējas apstrīdēt jebkuru lēmumu, un, ja lēmums kaut kādā veidā pārkāpj Eiropas Savienības tiesības vai cilvēktiesības, tad neatkarīgs tiesnesis šo lietu izskatīs un vai nu pieņems jaunu lēmumu, vai piekritīs Iekšlietu ministrijai,” norāda Bārzdiņa.
Tikai tajā brīdī lēmums kļūs par galīgu, ja vien nevēlēsieties apstrīdēt tālāk.
Bieži vien trešo valstu pilsoņi izmanto viltotus Eiropas Savienības (ES) pilsoņu dokumentus, tādēļ šo valstu pilsoņu dokumenti tiek rūpīgāk pārbaudīti, arī lidostās. Populāras esot viltotās Latvijas, Rumānijas un Ungārijas pases, arī autovadītāja apliecības.
“Es zinu, kā izskatās oriģināls, un es esmu redzējusi viltotu Latvijas vadītāja apliecību, un viņa ir ļoti, ļoti līdzīga! Nedaudz krāsas ir spilgtākas vai vājākas, bet pilnībā izskatās tieši tāpat, kā īsta,” saka Daiga Bārzdiņa.
Šobrīd britu varasiestādes ir sākušas rūpīgāk sekot likumu ievērošanai, taču britu Iekšlietu ministrija atgādina, ka ES pilsoņu uzturēšanās noteikumi nav mainījušies un nekādi papildus dokumenti, lai pierādītu savu statusu, nav vajadzīgi.
Tikmēr Eiropas Parlamenta britu deputāts, “Brexit” kampaņas aizsācējs Naidžels Farāžs pauda, ka “durvju atvēršana 2004. gadā bija bezatbildīgs solis, tas bija slikti gan mums, gan jums”.
“Tas nebija loģiski. Tā bija muļķīga procedūra. Taču ikviens, kas ieradās Lielbritānijā no Latvijas, to darīja likumīgi. Attiecīgi mūsu valstī neviens pat nav apsvēris iespēju mainīt šo likumu,” sacīja Farāžs.
Pārējās 27 Savienības dalībvalstis līdz šim “Brexit” jautājumā gan spējušas būt vienotas, sakot, ka pieeja Eiropas kopējam tirgum būs tikai tiem, kas atzīst ne tikai brīvu preču, pakalpojumu un kapitāla, bet arī brīvu darbaspēka kustību.
