Dienas notikumu apskats

Par krāpšanos Ķīnā policija operācijā Latvijā aiztur 110 personas

Dienas notikumu apskats

Valdība grib ļaut atteikumu darbam ar valsts noslēpumu pārsūdzēt apgabaltiesā

Lielbritānija pēc ''Brexit'' vēlas pagaidu muitas zonu

Lielbritānija rosina pēc «Brexit» veidot pagaidu muitas savienību ar ES

Lielbritānija pēc izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) vēlētos veidot pagaidu muitas savienību ar bloku, paziņojuši britu valdības pārstāvji. Pagaidu muitas savienība varētu pastāvēt divus gadus pēc izstāšanās, lai nodrošinātu stabilitāti uzņēmumiem, kamēr tiek izstrādāts jauns muitas līgums.

Lielbritānija sistēmu nodēvēja par inovatīvu un iepriekš nekad nemēģinātu. Šāds piedāvājums izteikts britu valdības politikas dokumentā, kas iesniegts Eiropas Savienībai. Brisele gan šādus piedāvājumus pagaidām noraidījusi, norādot, ka Londonai no sākuma ir jāpanāk vienošanās par pašu “Brexit” sarunu procesu.  

“Brexit” lietu ministrija informē, ka mēģinās panākt noteiktu jauno tirdzniecības noteikumu ieviešanas periodu pēc valsts izstāšanās no bloka. Tā mērķis ir nodrošināt uzņēmumiem stabilitāti, kā arī dot laiku jauna muitas līguma izstrādāšanai.

Kā teikts britu valdības publiskotajā nākotnes attiecību dokumentā, ar jaunajiem muitas noteikumiem pēc izstāšanās no Eiropas Savienības būtu iespējams nodrošināt iespējami brīvāko un saskaņotāko preču tirdzniecību abu pušu starpā. Šajā dokumentā pieļauts, ka Londona varētu aicināt Briseli izveidot pagaidu muitas savienību.

Pārejas posmā britu puse sagaida, ka tai tiks dota iespēja vienoties par citiem starptautiskiem tirdzniecības līgumiem, kas pašlaik, atrodoties Eiropas Savienības muitas savienībā, nav iespējams. Kad pārejas periods būtu pagājis, Apvienotā Karaliste izskatītu iespēju ieviest vai nu skaidri organizētu robežu, vai arī partnerību, kas robežas nenosaka vispār.

Šāds partnerības piedāvājums, atceļot nepieciešamību pēc muitas pārbaudēm Lielbritānijas un Eiropas Savienības starpā, būtu inovatīvs un iepriekš nepārbaudīts. Londona gan saglabātu tiesības pārbaudīt preces, kuras tiek ievestas no valstīm ārpus 27 valstu bloka, tāpēc no Eiropas Savienības puses būtu nepieciešamas garantijas, ka Eiropas Savienībā arī netiek ievestas noteikumiem neatbilstošas preces. Alternatīvā scenārijā muitas pārbaudes turpinātos, taču tiktu darīts viss iespējamais, lai traucējumi ostās un lidostās tiktu mazināti.

Tiktu ieviestas dažādas jaunas tehnoloģijas, piemēram, automašīnu numurzīmju atpazīšanai, kas tiktu savienotas ar muitas deklarācijām, novēršot nepieciešamību automašīnas apstādināt un pārbaudīt. Britu valdība gan atzīst, ka šajā situācijā būtu ievērojami jāpalielina administratīvie resursi.

Tikmēr Lielbritānijā pieaug daļas iedzīvotāju neapmierinātība ar amatpersonu vilcināšanos skaidri paust nostāju izstāšanās jautājumā.

“Brexit” atbalstītāji pat uzsākuši kampaņu, lai panāktu finanšu ministra Filipa Hamonda atkāpšanos. Aktīvisti apgalvo, ka viņš iesaistījies sazvērestībā ar nolūku apturēt valsts izstāšanos no bloka.

Lielbritānijas likumos nav paredzēta iespēja atsaukt deputātu vai ministru, tāpēc viņi mudina izdarīt spiedienu uz vietējo Konservatīvās partijas nodaļu, lai nākamajās vēlēšanās tā Hamondu vairs neizvirzītu kā savu kandidātu. 

Vairāki britu uzņēmumi iepriekš pārmetuši valdībai par nespēju pārliecināt, ka pēc izstāšanās tiem netiks likti šķēršļi tirdzniecībā ar Eiropas Savienību. Kā norāda Lielbritānijas pārstāvis “Brexit” sarunās, šāda pagaidu muitas savienība būtu abu pušu interesēs.

“Brexit” ministrs Deivids Deiviss norādīja, ka “viņi mums tirgo preces 290 miljardu vērtībā, mēs viņiem 230 miljardu vērtībā, tas ir viņu interesēs”.

“BMW negrib muitas robežu, jo tas kavētu tirdzniecību un radītu administratīvus tēriņus. To negrib arī “Siemens”. Arī Roterdamas osta, kas ir lielākā Eiropā, gribēs turpināt efektīvu darbu, un tāpēc tas ir viņu interesēs,” uzsvēra ministrs.

Lielbritānijas piedāvājumi bez sajūsmas ir uzņemti Briseles gaiteņos, Eiropas Savienības pārstāvjiem paziņojot, ka Londonas izplatītais dokuments ir mēģinājums pārlēkt pāri šķiršanās procedūrai. Bloka paziņojumā norādīts, ka, pirmkārt ir nepieciešams panākt vienošanos par izstāšanās noteikumiem, kādi ir noteikti Eiropas Savienības līguma 50.pantā.

 Brisele saprotot un pieņemot zināšanai Londonas vēlmi ieviest pārejas un ieviešanas periodu, taču pie šiem jautājumiem būšot iespējams ķerties klāt tikai tad, kad tiks panākts ievērojams progress sakārtota izstāšanās procesa nodrošināšanai. Vienošanos par turpmākajām attiecībām starp Eiropas Savienību un Lielbritāniju varēs noslēgt tikai tad, kad Apvienotā Karaliste būs kļuvusi par trešo valsti. Tāpat Eiropas Savienība noraidījusi iespēju, ka turpmākā tirdzniecība abu pušu starpā varētu būt tikpat vienkārša un efektīva, kā tas bijis līdz šim.

Eiropas Savienība apgalvo, ka nevar panākt būtisku progresu “Brexit” sarunās, pirms puses vienojas par trīs galvenajiem jautājumiem – Lielbritānijas izstāšanās rēķinu, Īrijas robežas nākotni un Eiropas pilsoņu statusu Lielbritānijā. Briti savus priekšlikumus par robežas jautājumiem publiskos trešdien, 16.augustā, gatavojoties mēneša beigās paredzētajai “Brexit” sarunu trešajai kārtai.

Deiviss gan intervijā britu radiostacijai BBC4 norādījis, ka kopumā “Brexit” sarunu process noris ārkārtīgi labi, un tas noteikti nebūtu tik veiksmīgs, ja izstāšanās sarunas būtu uzsāktas uzreiz pēc pērnā gada “Brexit” referenduma. Deiviss arī solījis drīzumā nākt klajā arī ar līdzīgiem dokumentiem citās sfērās.

“Tuvāko nedēļu laikā jūs redzēsit vēl daudzus publiskotus dokumentus, kuros mēs paudīsim savu attieksmi pret tām attiecībām, kādas mēs ceram redzēt nākotnē. Tas prasīs laiku, taču iedzīvotājiem būs iespējams redzēt, kādi ir mūsu plāni, kur ir gaidāms saspīlējums, jo tāds noteikti būs, un cik sarežģītas būs sarunas. Taču, manuprāt, tas rādīs ceļu uz priekšu, kas ir labi gan mums, gan Eiropas Savienībai,” sacīja ministrs,

 

Kā paziņojusi Eiropas Savienība, britu puses iesniegtie dokumenti tiks rūpīgi izpētīti, ņemot vērā Eiropadomes noteiktās vadlīnijas, piebilstot, ka nākamā “Brexit” sarunu kārta gaidāma 28.augustā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt