Šī gada janvāris Lielbritānijas dienvidos izvērties par pašu slapjāko kopš 1766. gada un sinoptiķi prognozē, ka lietusgāzes turpināsies vēl vismaz dažas dienas.
Meteoroloģijas dienesti norāda, ka ziemas vētras, kas atnesušas spēcīgo lietu un augstus viļņus Anglijas piekrastē, sava ilguma ziņā ir līdz šim nepieredzētas.
Izejot no krastiem arī Lielbritānijas lielākajai upei Temzai, appludināti tūkstošiem ēku. Britu vides aizsardzības aģentūra izsludinājusi plūdu brīdinājumus 14 rajonos, kuri nozīmē, ka iedzīvotāju dzīvība ir apdraudēta. Tiek prognozēts ka tuvākās diennakts laikā daudzos reģionos ūdens līmenis var celties par vairāk nekā 10 centimetriem. Daudzi iedzīvotāji zemākajos reģionos jau pametuši savas dzīvesvietas, bet piesaistītā armija ar smilšu maisiem cenšas novērst vēl lielāku platību applūšanu. Galvaspilsētu Londonu plūdi gan neapdraud, jo pilsētu aizsargā slūžas.
Taču pašreizējā dabas stihija pārņēmusi arī Lielbritānijas politiskos gaiteņus, politiķiem meklējot atbildīgos par radušos situāciju. Visbiežāk tiek kritizēta tieši Vides aģentūra. Gan appludināto reģionu iedzīvotāji, gan politiķi uzskata, ka Vides aģentūras speciālisti pēdējo gadu laikā nav darbojusies pietiekami efektīvi, lai bagarētu upes. Viens no aktīvākajiem kritiķiem bijis valdošās Konservatīvās partijas pašvaldību ministrs Ēriks Pikls, kurš paudis pārliecību, ka valdība ir pārāk paļāvusies uz Vides Aģentūras ieteikumiem, taču atbildīgie dienesti nav strādājuši pietiekami profesionāli. Vides aģentūras vadītājs Kriss Smits gan šādu kritiku nosodījis, uzsverot, ka viņa darbinieki par plūdu novēršanu zinot vismaz 100 reizes vairāk nekā jebkurš politiķiem. Smits arī atzinis, ka, piemēram, applūdušajā Somersetas rajonā valdība ir samazinājusi plūdu ierobežošanai nepieciešamos līdzekļus. Premjerministrs Deivids Kamerons, kurš apmeklējis tieši Somersetu, norādījis, ka šim reģionam tiks piešķirts ārkārtas finansējums 130 miljonu mārciņu apmērā.
Šajā krīzes situācijā sarosījušies arī eiroskeptiķi no Lielbritānijas neatkarības partijas. Tās līderis Naidžels Farags aicinājis valdību daļu no ārvalstu palīdzībai paredzētā finansējuma novirzīt palīdzībai pašmājās. Farags arī izteicies, ka Londona sniedz palīdzību Indijai, kaut arī tai ir pašai sava kosmosa programma. Pēc neatkarības partijas līdera vārdiem, no 10 miljardu mārciņu lielā palīdzības finansējuma krīzes novēršanai savās mājās atvēlēta vien desmitā daļa.
Lai arī valdības pārstāvji atzīst, ka nepilnības atbildīgo dienestu darbībā ir saskatāmas, vienlaicīgi tiek uzsvērts, ka pašlaik nav īstais laiks vainīgo meklēšanai. Tā vietā plānots piesaistīt Nīderlandes un ASV speciālistus, kuri šajā atbildīgajā brīdī varētu sniegt vērtīgus padomes plūdu seku novēršanai.
