Par dalību uzlidojumos nobalsoja 397 deputāti, pret – 223, ziņo raidsabiedrība BBC.
Premjers Deivids Kameroms debatēs uzsvēra, ka triecieni pret „viduslaiku monstriem” „Daīš” ir likumīgi. Kamerons norādījis, ka, šādi rīkojoties, Lielbritānija stiprinās savu drošību un deputātiem nedrīkst būt nekādu šaubu par to, ka teroristi jau tagad plāno nogalināt britus un radikalizēt viņu bērnus.
Tikmēr viņa oponenti bažījas, ka militārai līdzdalībai Sīrijas pilsoņu karā varētu būt pretēja reakcija un Lielbritānija kļūtu vēl vairāk apdraudēta. Viedokļi atšķiras arī par tā sauktās mērenās opozīcijas atbalstīšanu.
Deivids Kamerons lēš, ka pašlaik pret Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīmu un “Daīš” karo aptuveni 70 tūkstoši Brīvās Sīrijas armijas un citu grupējumu sunnītu kaujinieku, kā arī vairāki desmiti tūkstošu kurdu kaujinieku. Citi britu politiķi uzskata, ka mērenās opozīcijas spēks ir krietni mazāks, turklāt norāda, ka lielākā daļa britu sabiedrības ir skeptiski noskaņota par līdzdalību Sīrijas konfliktā, par ko liecina arī parlamenta debašu laikā Londonā notiekošie protesti.
Lielbritānija varētu uzsākt uzlidojumus „Daīš” pozīcijām sāks ļoti drīz, iespējams, jau ceturtdien, ziņo BBC.
Jau ziņots, ka Sīrijā pilsoņu karš turpinās kopš 2011.gada, un pašlaik “Daīš” jeb "Islāma valsts" kontrolē daļu Sīrijas un Irākas teritorijas, kā arī mazākas teritorijas Lībijā, Nigērijā un Afganistānā.
Cīņai pret “Daīš” ASV sāka veidot koalīciju vēl pērn rudenī.
Šogad septembrī Krievija sākusi aviācijas triecienus Sīrijas teritorijā. Maskava apgalvo, ka cīnās ar teroristiem, bet rietumvalstis ir nobažījušās, ka Kremlis grib atbalstīt Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīmu un bombardē mēreno opozīciju spēkus.
Savukārt pēc 13.novembrī Parīzē sarīkotajiem teroraktiem, par kuriem uzņēmies atbildību šis džihādistu grupējums, militāru palīdzību cīņai pret “Islāma valsti” ir lūgusi Francija.