ĪSUMĀ:
- Mejas birojs: Tās būs desmitgadēs lielākās pārmaiņas migrācijas sistēmā.
- Jaunie noteikumi stāsies spēkā pēc 21 mēneša pārejas posma pēc “Brexit”.
- Iecerēts, ka darbaspēka migrācijā priekšroka būs augsti kvalificētiem strādniekiem.
- ES pilsoņiem darbam Lielbritānijā būs vajadzīgas vīzas.
- Meja pieļāva īpašu sistēmu lauksaimniecības sezonālajiem strādniekiem.
- Meja: “Mēs izbeigsim brīvo pārvietošanos.”
- Britu uzņēmēji uz Mejas plāniem reaģējuši ar bažām.
- Varētu pārbaudīt arī tūristus un biznesa ceļotājus.
- Tikmēr Boriss Džonsons kritizē Mejas “Brexit” plānu kā vēlētāju apkrāpšanu.
-
Bet Eiroparlaments prasa britu ministram Hantam atvainošanos par ES salīdzināšanu ar PSRS.
Britu premjeres birojs, Dauningstrīta, paziņoja, ka jaunie noteikumi iezīmēs pēdējās „desmitgadēs lielākās pārmaiņas” Lielbritānijas imigrācijas sistēmā.
Detaļas sekos vēlāk rudenī, bet saskaņā ar Terēzas Mejas valdības priekšlikumiem jauni noteikumi stāsies spēkā pēc tam, kad būs aizritējis 21 mēneša pārejas periods pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības nākamā gada pavasarī.
Meja paziņoja, ka darbaspēka imigrācijā priekšroka tiks dota augsti kvalificētiem darbiniekiem. Turklāt Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kas vēlēsies doties strādāt Lielbritānijā, vairs nebūs tādu priekšrocību kā līdz šim, un pret tiem izturēsies tāpat kā pret pārējo pasaules valstu pilsoņiem, kuriem darbam Apvienotajām Karalistē nepieciešamas vīzas.
Tā būs sistēma, kurā svars būs „strādnieku prasmēm, nevis vietai, no kurienes viņi nāk”, paziņoja Meja.
Viņa piebilda, ka tas ļaus Lielbritānijai „samazināt imigrāciju”. Imigrācija bija viens no galvenajiem diskusiju jautājumiem pirms diviem gadiem notikušajā “Brexit” referendumā. Konservatīvo valdība kā mērķi uzstādījusi neto imigrācijas samazināšanu Apvienotajā Karalistē zem 100 000 cilvēku gadā.
Intervijā raidsabiedrības BBC Radio 4 Meja teica, ka izmēģinājuma kārtā varētu tikt ieviesta īpaša sistēma darbaspēka migrācijai sezonāliem strādniekiem lauksaimniecībā. Taču kopumā jaunajos notikums netiks pieļauti plaši izņēmumi, uzsvēra Meja.
„Mēs izlemsim, kādi būs mūsu imigrācijas noteikumi. Mēs izlemsim, kurš var braukt uz šejieni uz Apvienoto Karalisti. Pirmo reizi vairāku gadu desmitu laikā mēs to varēsim darīt visā pilnībā,” uzsvēra Meja.
“Eiropas Savienībā ir pārvietošanās brīvība. Mēs izbeigsim brīvo pārvietošanos,” paziņoja Meja.
“Esot Eiropas Savienībā, mums var būt pašiem savi noteikumi cilvēkiem, kas nāk no valstīm ārpus Eiropas Savienības, bet ne tiem, kas nāk no Eiropas Savienības – pārvietošanās brīvības noteikumu dēļ. Mēs to izbeigsim,” uzsvēra Meja.
Jauni noteikumi stāsies spēkā pēc “Brexit”. Iepriekš Mejas valdība apsolījusi, ka aizsargās to vairāk nekā trīs miljonu Eiropas Savienības pilsoņu tiesības, ka jau dzīvo un strādā Apvienotajā Karalistē.
Patlaban brīvas pārvietošanās notikumi Eiropas Savienībā nozīmē, ka pārējo bloka dalībvalstu pilsoņi var strādāt Lielbritānijā bez vīzām. Pārējās pasaules pilsoņiem strādāšanai nepieciešamas īpašas vīzas.
Britu uzņēmēji uz Mejas plāniem reaģējuši ar bažām. Piemēram, Britu rūpniecības konfederācija, kas pārstāv aptuveni 190 000 uzņēmumu, teica, ka britu „ekonomikai svarīgi ir visi prasmju līmeņi”, ka Mejas politika ir uzņēmusi nepariezu kursu un var kaitēt daudzām nozarēm.
Jaunie noteikumi var skart arī īstermiņa viesus kā tūristus un uzņēmējus. Proti, valdība rosina, pirms šādiem braucieniem būtu jāveic šo personu drošības un sodāmības reģistru pārbaudes, līdzīgi kā ASV bezvīzu ceļošanas programmā ESTA.
Pēc Starptautiskā politikas pētniecības centra aplēsēm, lielākā daļa eiropiešu vairs nekvalificēsies dzīvei un darbam Lielbritānijā.
Savukārt bijušais ārlietu ministrs Boriss Džonsons paziņoja, ka Mejas piedāvātais “Brexit” plāns ir vēlētāju apkrāpšana. Šonedēļ Lielbritānijā notiek Konservatīvās partijas konference, kurā aizrit asas diskusijas par “Brexit” sarunām, kas šobrīd nonākušas strupceļā.
“Ir laiks atcelt “Chequers” plānu. Tas ir konstitūcijas pārkāpums. Tā nav kontroles atgūšana, bet gan zaudēšana. Un viņi Briselē to zina. Viņi grib parādīt, ka nevar pamest ES bez smagām politiskām un ekonomiskām sekām. Un šis plāns parāda – ka Lielbritānija ar visu savu varu un ietekmi pasaulē nespēja atgūt kontroli,” uzrunā pauda Džonsons.
Tikmēr citi Mejas kabineta biedri plānu metās aizstāvēt.
Lielbritānijas ārlietu ministrs Džeremijs Hants norādīja, ka “Eiropadomes prezidents Donalds Tusks saka, ka “Brexit” plāns nestrādās, bet to pašu teica arī par spuldzi 1878. gadā, un mūsu darbs ir pierādīt, ka viņiem nav taisnība”.
Debates par “Brexit” otrdien aizritēja arī Eiropas parlamentā. Tur uzmanības centrā nonācis Lielbritānijas pašreizējā ārlietu ministra Džeremija Hanta izteikumi, kuros viņš salīdzināja ES ar PSRS, kas arī nevēlējās, lai valstis izstājas no savienības. Eiroparlamentārieši pieprasīja viņa atvainošanos.
KONTEKSTS:
2016.gada jūnijā 52% iedzīvotāju referendumā nobalsoja par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. Valdība oficiālo pieteikumu par aiziešanu no ES iesniedza 2017.gada martā, bet Lielbritānijas izstāšanās sarunas no ES sākās 2017.gada jūnijā. Lielbritānijas izstāšanās no ES plānota 2019.gada 29.martā. Pēc tam ir paredzēts gandrīz divus gadus garš pārejas posms.
Eiropas Komisija (EK) jūlija otrajā pusē aicināja dalībvalstis un uzņēmējus gatavoties gadījumam, ja Lielbritānijas izstāšanās no ES jeb "Brexit" notiks bez vienošanās starp Londonu un Briseli. Joprojām nav pārliecības, ka līdz "Brexit" datumam stāsies spēkā ratificētā vienošanās par Lielbritānijas izstāšanos.
