ĪSUMĀ:
- Nedēļas nogalē vairāki jaunās Lielbritānijas valdības ministri paziņojuši, ka jāsāk gatavoties bezvienošanās iznākumam sarunās ar ES.
- Sagatavošanās darbiem sākotnēji tiks atvēlēts miljards sterliņu mārciņu.
- Uzņēmējiem trūkstot ieteikumu, skaidru grafiki, plānotās izmaksas.
- Izteiktākas grūtības esot nelieliem uzņēmumiem.
- Jaunais premjers tikmēr izziņojis, ka plāno izveidot ātrgaitas vilciena līniju, kas savienos Mančestru un Līdsu.
- Premjers apsolījies rekrutēt arī vairāk policistu un ieguldīt sociālajā aprūpē un skolās.
- Analītiķi uzskata, ka Ziemeļīrija varētu nonākt vissmagākajā situācijā.
Jau tūlīt pēc stāšanās britu premjerministra amatā Boriss Džonsons paziņoja, ka viens no viņa darbības galvenajiem mērķiem būs steidzamības kārtā gatavoties iespējamai ES pamešanai bez izstāšanās vienošanās. Tas gan esot ļoti attāls scenārijs, jo galvenais mērķis tomēr ir panākt jaunu vienošanos ar ES.
Taču nedēļas nogalē vairāki jaunās valdības ministri paziņoja, ka ES vēlme pārskatīt ar Terēzu Meju panākto vienošanos ir maz ticama, tāpēc ir jāsāk gatavoties tieši bezvienošanās iznākumam un 28 valstu bloka pamešanai 31. oktobrī. Jau tuvākajās dienās sagatavošanās darbiem tiks atvēlēts pirmais miljards sterliņu mārciņu.
Ārlietu ministrs Dominiks Rābs, kurš ir pārliecināts “Brexit” atbalstītājs, uzsvēris, ka no šāda bezvienošanās iznākuma ir iespējams izvairīties vien tad, ja Eiropas Savienība mainīs savu spītīgo nostāju. Un galvenais esot atbrīvoties no nedemokrātiskā Ziemeļīrijas robežas pagaidu noregulējuma.
Tikmēr viens no ietekmīgākajiem britu uzņēmēju lobijiem – Britu rūpniecības konfederācija – brīdināja valdību, ka pašlaik bezvienošanās scenārijam 31. oktobrī nav gatava ne Apvienotā Karaliste, ne arī Eiropas Savienība.
Lai arī līdzšinējie valdības centieni tiek vērtēti atzinīgi un lai arī uzņēmēji jau ir iztērējuši miljardiem mārciņu, gatavojoties sliktākajam scenārijam, uzņēmējiem joprojām trūkstot skaidru ieteikumu, grafiku, neesot skaidrības par izmaksām.
Turklāt visu vēl smagāku padara visa procesa sarežģītība. Īpaši izteikti ar šādām grūtībām saskaroties nelielie uzņēmumi. Taču par spīti tam konfederācijas pārstāvji ir pauduši cerību, ka valdība atsāks kopš marta iesaldētās sarunas ar uzņēmējiem, vienlaicīgi norādot, ka britu puse pašlaik bezvienošanās scenārijam esot sagatavojusies labāk nekā ES.
Savukārt pats premjerministrs Boriss Džonsons, cenšoties vairot atbalstu sabiedrībā, ir paziņojis par plāniem izveidot ātrgaitas vilciena līniju, kas savieno Mančestru un Līdsu, 20 tūkstošu jaunu policistu rekrutēšanu, kā arī papildu finansējumu sociālajai aprūpei un skolām. Komentētāji jau norāda, ka šādi premjers cenšas vairot savu popularitāti pirms iespējamām parlamenta ārkārtas vēlēšanām, kuru rīkošanu Džonsons gan noliedz.
Premjers šajās dienās dosies vizītē arī uz Skotiju, Velsu un Ziemeļīriju, solot darīt visu iespējamo, lai stiprinātu Apvienotās Karalistes vienotību. Taču tiek prognozēts, ka vismaz Skotijā viņu sagaida visai asas sarunas ar Skotijas Konservatīvās partijas līderi Rūtu Deividsoni, kura ir brīdinājusi, ka nevar atbalstīt Džonsona bezvienošanās “Brexit” stratēģiju.
Šāda viedokļu atšķirība ir likusi arī domnīcai „Valdības institūts” apgalvot, ka Apvienotās Karalistes vienotība tiks pakļauta milzīgam spiedienam, turklāt vissmagākajā situācijā būs Ziemeļīrija. Bezvienošanās scenāriju varētu īstenot tikai tad, ja Ziemeļīrijā tiktu atjaunota tiešā pārvalde. Domnīca arī pieļauj, ka bezvienošanās “Brexit” dēļ visi iekšpolitiskie plāni un projekti var ciest pamatīgu neveiksmi. Turklāt eksperti uzsver, ka
nav iespējama ne tāda lieta kā „kontrolēta bezvienošanās izstāšanās”, ne tīra attiecību pārtraukšana ar Eiropas Savienību.
KONTEKSTS:
Bažas par “Brexit” bez vienošanās pieauga pēc tam, kad Boriss Džonsons premjera amatā nomainīja Terēzu Meju, kura atkāpās 7.jūnijā. Par aiziešanu no amata Meja paziņoja, kad viņas panāktā vienošanās par izstāšanos no Eiropas Savienības tika trīsreiz noraidīta parlamentā un arī sarunas ar opozīcijā esošajiem leiboristiem nenesa gaidīto kompromisu.
Džonsons vērtēts visai pretrunīgi, tostarp Konservatīvās partijas vadošo politiķu vidū, galvenokārt tāpēc, ka aktīvi uzstāj uz Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības līdz 31. oktobrim, pieļaujot arī bezvienošanās scenāriju.
2016. gadā Lielbritānijā referendumā 52% britu nobalsoja par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). Kopš tā laika tika strādāts pie Lielbritānijas un ES vienošanās par izstāšanās procesu. Savu piekrišanu tam deva ES valstis, taču piedāvāto vienošanos trīs reizes noraidīja britu parlaments. Lielbritānijai bija jāizstājas no ES 2019. gada 29. martā, taču aprīļa vidū Meja un pārējo ES valstu līderi vienojās par iespēju atlikt "Brexit" līdz 31. oktobrim. Meja gan pauda cerību, ka valsts pametīs bloku ātrāk.
