Britu aizsardzības ministrs uzsvēris, ka rūpīgi tiek novērota katra Krievijas Baltijas un Ziemeļu flotes karakuģu kustība.
Lielbritānijas karakuģus šajā uzdevumā pavada arī karaliskie gaisa spēki. Paralēli arī nosūtīts cits kuģis, kas sekos līdzi divu Krievijas korvešu klases kuģiem, kas tuvojas Apvienotajai Karalistei no Portugāles.
Tiek uzskatīts, ka Krievija nosūtījusi savu floti ar papildu lidmašīnām uz savu vienīgo jūras spēku bāzi Vidusjūrā, lai sagatavotos izšķirīgajam triecienam pret nemierniekiem kopā ar tai sabiedroto Bašara al Asada režīmu.
Izskanējušas ziņas, ka uz Krievijas aviācijas bāzes kuģa atrodas bumbvedēji, kurus plānots izmantot Sīrijas lielākās pilsētas Alepo turpmākai bombardēšanai.
Britu laikraksts “The Independent”, atsaucoties uz anonīmiem avotiem diplomātiskajās aprindās, ziņo, ka Krievija šajā operācijā iesaistījusi visu savu ziemeļu floti, kā arī daļu no Baltijas flotes, tāpēc tas uzskatāms par vienu no vērienīgākajām spēku pārvietošanām kopš Aukstā kara.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paudis bažas, ka ceļā uz Sīrijas piekrasti esošā Krievijas karaflotes grupa, varētu veikt uzbrukumus aplenktajai Alepo pilsētai.
Astoņi kuģi ir pēdējos gados lielākais Krievijas karaflotes grupējums pie Lielbritānijas krastiem. Tajā ietilpst kodolkreiseris "Pjotr Veļikij" un eskadras mīnu kuģis "Viceadmiral Kulakov". Britu karaliskās karaflotes preses pārstāvis paziņojis, ka Krievijas karakuģu grupas izmērs ir "neierasts", taču tā "uzvedas ļoti labi", tostarp lūdz lidojumu zonas un sazinās ar krasta apsardzes stacijām.
Savukārt avoti NATO vēsta, ka karaflotes nosūtīšana "neiedveš pārliecību", ka Maskava meklē politisku atrisinājumu Sīrijas krīzei.