Tā dēvētās “superceturtdienas” balsojumu laikā kopumā tiks ievēlēti 143 vietējo Anglijas padomju aptuveni pieci tūkstoši deputātu, kā arī 129 Skotijas parlamenta un 60 Velsas parlamenta deputāti. Tāpat tiks balsots par Londonas asamblejas deputātiem, policijas komisāriem un pilsētu, tostarp galvaspilsētas Londonas, mēriem, bet Hartlepūlā notiks arī divu parlamenta deputāta papildu vēlēšanas.
Novērtējums Leiboristu partijai
Ir pagājis vien gads, kopš Lielbritānijas Darba partijas jeb leiboristu vadības grožus pārņēma Kīrs Stārmers. 2019. gada decembra vēlēšanās leiboristi uzrādīja sliktāko rezultātu kopš 1935. gada.
Kīrs Stārmers uzskata, ka šīsdienas vēlēšanas ir uzskatāmas par novērtējumu viņa darbībai: “Mans kā Leiboristu partijas līdera uzdevums ir atjaunot partiju no zemākā punkta, ko tā bija sasniegusi 2019. gada decembrī, līdz tādam līmenim, lai mēs varētu uzvarēt nākamajās vispārējās vēlēšanās. Tas ir milzīgs kalns, kurā mums ir jāuzkāpj, un mēs tajā pamazām kāpjam. Man ir jāpārliecinās, ka partijas prioritātes manā vadībā atbilst visu britu prioritātēm. Mēs cīnāmies par katru balsi ceturtdienas vēlēšanām. Mums ir katra balss jānopelna. Tāpēc es aktīvi palīdzu mūsu partijas kandidātiem nodot vēstījumu par tām pārmaiņām, kuras mēs vēlamies panākt. Šīs vēlēšanas ir pirmais solis uz šīm pārmaiņām.
Leiboristu partijas pārbūves uzdevums nebija viena vai divu gadu jautājums, taču šīs mums ir ļoti, ļoti svarīgas vēlēšanas.”
Kā jau pieminēja Kīrs Stārmers, ne viena vien politiskā partija šajā laikā ir saskārusies ar grūtībām, izvēloties prioritāros jautājumus, jo pandēmijas laikā ir grūti uzrunāt sabiedrību. Iespējams, tieši tāpēc leiboristiem tiek prognozēts Hartlepūlas parlamenta deputāta vietas zaudējums. Šī pilsēta, kas atbalstījusi leiboristus kopš pagājušā gadsimta 60. gadiem, vēl pavisam nesen asi iestājās par “Brexit”, bet tagad Konservatīvās partijas pārsvars ir diezgan ievērojams.
Skotijā iznākums praktiski zināms?
“Brexit” jautājums, kas daudziem var likties jau sena pagātne, joprojām ir aktuāla tēma Skotijā. Tur nerimst diskusijas par to, vai nebūtu nepieciešams sarīkot vēl vienu referendumu par neatkarību no Apvienotās Karalistes. Referendumu aktīvi aizstāvējusi Skotijas Nacionālistu partija, kurai dažādās aptaujās tiek prognozēts gan absolūtais balsu vairākums parlamentā, gan arī dažu balsu trūkums līdz vairākumam.
Pašlaik Skotu nacionālistiem vieniem ir vairāk deputātu vietu nekā pārējām partijām kopā. Tāpēc vairākas citas Skotijas politiskās partijas vēlas panākt, lai Skotu nacionālisti un to līdere Nikola Stērdžena vairākumu neiegūst vēlreiz.
Izdevuma „Daily Record” Vestminsteras redaktors Torkils Kriktons gan uzskata, ka vēlēšanu iznākums Skotijā faktiski ir zināms: “Šīs kampaņas sākumā Skotijas Nacionālistu partija visiem bija milzīgu gabalu priekšā. Leiboristi un toriji cīnījās par otro vietu. Šīs vēlēšanas notiek tādā ļoti dīvainā un neparastā klusuma režīmā, jo pat žurnālisti īsti nevar piekļūt politiķiem, nemaz jau nerunājot par sabiedrību kopumā. Taču tiktāl, cik sabiedrība spēj iesaistīties, manuprāt, vēlēšanu iznākums ir zināms.”
Nikola Stērdžena līdz šim ir norādījusi, ka necentīsies panākt otro neatkarības referendumu par katru cenu.
Arī britu premjerministrs un Konservatīvās partijas līderis Boriss Džonsons ir uzsvēris, ka pašlaik valstij ir citas prioritātes. Viņaprāt, tā uzskata lielākā daļa sabiedrības: “Manuprāt, vairums cilvēku Skotijā un arī pārējā Apvienotajā Karalistē uzskata, ka pašlaik nav īstais laiks sarīkot vēl vienu neatkarības referendumu, jo mēs pašlaik sākam pamazām izkļūt no pandēmijas. Es domāju, ka šāds referendums būtu ļoti bezatbildīgs, jo mums jau viens bija vien pirms dažiem gadiem. Manuprāt, lielākā daļa cilvēku vēlas koncentrēties uz to, kā virzīt valsti uz priekšu, kā atjaunot mūsu ekonomiku un panākt cilvēku atgriešanos darbā. Man tieši tā ir galvenā prioritāte.”
Velsā paredz koalīciju
Covid-19 pandēmijas laikā uzmanība būtu jāpievērš arī vēlēšanām Velsā, kur arī iepriekšējās vēlēšanās balsotāju aktivitāte nekad nav pārsniegusi 50 procentus, vienmēr liekot uzdot jautājumus par vietējā parlamenta uzticamību.
Atšķirībā no Skotijas, kur vienas partijas pārākums ir ļoti izteikts, Velsā situācija ir atšķirīga. Iespējams, leiboristiem pirmo reizi vēsturē varētu izdoties nodrošināt absolūto vairākumu, taču daudz ticamāka ir koalīcija.
Velsā ar izaicinājumiem būs jāsaskaras arī Konservatīvajai partijai, kura 2019. gada vēlēšanās startēja ar “Brexit” īstenošanas saukli, piesaistot ievērojamu skaitu vēlētāju. “Brexit” ir noticis, taču nav teikts, ka tie paši vēlētāji būs gatavi balsot par valdošo partiju vēlreiz.
