Apvienoto reaģēšanas spēku izveide ir Lielbritānijas iniciatīva, par kuras īstenošanu tika paziņots NATO samitā Velsā 2014. gada septembrī, kad iniciatīvas dalībvalstu aizsardzības ministri parakstīja nodoma protokolu par šo spēku izveidi. Dibināšanas līgumu par Apvienoto reaģēšanas spēku izveidi 2015. gadā parakstīja septiņas valstis, bet vēlāk iniciatīvai pievienojušās vēl trīs.
Iecerēts, ka samita dalībnieki vienosies rīkot vairāk militāro mācību Baltijas jūrā un Ziemeļatlantijā, kā arī apspriedīs ar Krievijas iebrukumu Ukrainā saistītus jautājumus un enerģētikas drošību.
Lielbritānijas premjera biroja paziņojumā citēts Džonsona sacītais, ka "Krievijas iebrukums Ukrainā satricinājis Eiropas drošību, un kopā ar partneriem mēs rīkosimies, lai kļūtu stiprāki un vienotāki nekā agrāk". Lielbritānijas valdības vadītājs uzsvēris, ka "kopā mums jāpanāk, lai esam nodrošināti pret Krievijas iejaukšanos un ietekmi uz mūsu energopiegādēm, ekonomiku un vērtībām".
KONTEKSTS:
Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja, ka pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā. Konfliktā gājuši bojā vairāk nekā 500 civiliedzīvotāji.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
