Trešdien, 4.aprīlī, Starptautiskā Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija pēc Krievijas lūguma sasauca tikšanos, kurā piedalījās arī delegācija no Lielbritānijas.
Lai arī tikšanās ir konfidenciāla, neilgi pēc tās britu delegācija sociālajā tīklā „Twitter” paziņoja, ka Krievijas ierosinājums par kopīgu izmeklēšanu saistībā ar Sergeja Skripaļa un viņa meitas Jūlijas saindēšanu ir „nepiedienīgs” un ka šī tikšanās ir Krievijas aizbildinājums, lai nebūtu jāatbild uz jautājumiem.
Savukārt Krievijas pārstāvji aizstāvoties pauda, ka notikušais ir Lielbritānijas varasiestāžu provokācija, kuru briti īstenojuši kopā ar amerikāņu drošības dienestiem.
Lielbritānija apsūdzības pamatā pret Krieviju ir aizdomas par to, ka uzbrukumā pret Skripaļiem izmantota nervus paralizējoša viela, kura radīta Padomju Savienībā. Tāpat, lai sodītu Kremli, Rietumi ir paziņojuši par vairāk nekā 100 krievu diplomātu izraidīšanu.
Ar komentāru par notikušo nav skopojies arī Lielbritānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons. Viņš atbildību par notikušo uzvēlis Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, norādot, ka, visticamāk, Kremļa saimnieks ir devis pavēli par Skripaļa saindēšanu.
Principā Lielbritānija pēc notikušā ir pilnībā pārtraukusi augsta līmeņa diplomātiskos sakarus ar Krieviju.
Reaģējot uz attiecību pasliktināšanos starp abām pusēm, Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta direktors Sergejs Nariškins pauda viedokli, ka par spīti nesaskaņām abām pusēm ir jācenšas mazināt spriedzi un tās nedrīkst pieļaut atgriešanos pie Aukstā kara laikmeta.
Vienlaikus Nariškins pauda, ka rietumvalstis “cīnoties pret neeksistējošiem draudiem no Krievijas”: “ASV vienmēr cenšas uzspiest savu diktātu, maskējot to par “Eiroatlantisko solidaritāti”, taču cenšoties ieviest savu sistēmu starpvalstu attiecībās, kas balstīta uz ierobežojumiem un apmelojumiem. Pierādījums ir agresīvais spiediens, ko uz Krieviju izdara ASV un Lielbritānijas amatpersonas saistībā ar Skripaļa lietu. To visu diktē Vašingtonas un Londonas dienesti, un Eiropas valstis akli seko šim diktātam, nevis rūpīgi izvērtējot, kas notika.”
Tāpat situāciju neuzlabo britu zinātnieku paziņojums. Lielbritānijas armijas laboratorijas vadītājs Gerijs Aitkenheds televīzijas kanālam "Sky News norādīja, ka nevar identificēt šīs vielas avotu. Tādējādi, lai arī šī viela ir militārajām vajadzībā ražotais „Novičok”, to nav iespējams viennozīmīgi sasaistīt ar Krieviju kā izcelsmes valsti.
Tikmēr Starptautiskā Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija, kura rīcība ir paraugi no vietas, kurā notika uzbrukums bijušajam Krievijas dubultaģentam un viņa meitai, joprojām gaida rezultātus no neatkarīgas laboratorijas. Organizācija arī norādījusi, ka Lielbritānijas uzsāktajā izmeklēšanā nodarbojas tikai ar konsultatīvu vai palīgfunkciju nodrošināšanu Londonai.
KONTEKSTS:
Sergejs Skripaļs
Skripaļu Krievijā 2006.gadā notiesāja par spiegošanu britu labā, bet 4 gadus vēlāk viņš nokļuva brīvībā pēc spiegu apmaiņas, un apmetās uz dzīvi Lielbritānijā.
Tiek ziņots, ka Skripaļs arī pēc 2010.gada turpinājis sadarboties ar Rietumvalstu specdienestiem, konsultējot britu un citus specdienestus par veidiem un metodēm, kā pretdarboties Krievijas izlūkdienestiem.
4.martā Lielbritānijā ar nervus paralizējošu vielu tika saindēts 66 gadus vecais bijušais Krievijas dubultaģents Sergejs Skripaļs un viņa 33 gadus vecā meita Jūlija. Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja nāca klajā ar paziņojumu, ka Krievija varētu būt iesaistīta šajā indēšanā. Kremlis to noliedz.
Zināms, ka Skripaļiem uzbrukts ar Krievijā izstrādāto nervus paralizējošo vielu "Novičok".
Saistībā ar šo lietu vairākas rietumvalstis 26. martā paziņoja, ka izraidīs Krievijas diplomātus - kopumā ap 100 cilvēku. Vienu diplomātu - Krievijas vēstniecības Latvijā otro sekretāru - izraidīja arī Latvija. Krievija atbildēja 30. martā, izraidot vairāku Eiropas valstu diplomātus.
