Panorāma

Nīderlande atbalsta eitanāziju arī maziem bērniem

Panorāma

«Latvijas attīstībai» sāk gatavoties pašvaldību vēlēšanām

Stingrāki ierobežojumi arī Apvienotajā Karalistē

Lielbritānijā latvieši pārdzīvo, ka nevar sastapties savā starpā

Lielbritānijā stājas spēkā stingrāki noteikumi Covid-19 ierobežošanai. Tautiešiem ārzemēs tas nozīmē, ka nevar rīkot kopīgus pasākumus. Viņi meklē radošas iespējas, kā uzturēt kontaktus.

Covid-19 trauksmes līmeņi Anglijā tiek atzīmēti trīs krāsās – dzeltenais ir vidēja, oranžais – augsta, bet sarkanais – ļoti augsta riska līmenis.  

Vidējā riska līmenī atļauts pulcēties ne vairāk kā sešiem cilvēkiem vienlaikus, sabiedriskās ēdināšanas iestādes drīkst strādāt tikai līdz plkst.22. Nākamais, augsta riska līmenis nozīmē, ka iekštelpās tikties nedrīkst, taču ārpus telpām joprojām var tikties līdz sešiem cilvēkiem. Trešajā, ļoti augsta riska līmenī aizliegumu saraksts ir visai garš, piemēram, aizliegts tikties ar jebkuru, ar ko nedzīvo kopā. Pagaidām gan lielākā daļa Anglijas atrodas zemākajā un vidēja riska līmenī.

"Darbs mums ir, uz veikalu mēs ejam. Vienīgais, kas mums traucē, ir tas, ka mēs nevaram satikties ar citiem latviešiem. Ka mēs nevaram rīkot pasākumus, kas veicinātu latviskās vides saglabāšanu un tālāk nodošanu. Nav sporta pasākumu, nav kultūras pasākumu, teātris, koris... Nekā nav. Un tas ir tas, kas arī daļēji biedē, jo

mēs kā latvieši esam pieraduši pie kultūras dzīves, un, ja to mums noņem nost, tad ir tā, kā ir," stāstīja Uldis Balodis.

"Ikdiena ir vienmuļa, katru dienu ir viens un tas pats. Mēs ejam ārā pa tukšiem parkiem staigāties... Tad mums ir diendusa vienam, diendusa otram... Tad ir jāiet uz skolu pakaļ lielajiem bērniem. Un tā katru dienu," piebilda Elīna Balode.

Vasaras beigās Baložu ģimene izveidoja jaunu sociālo mediju "Laiva" platformā "Facebook", kur notiek ne tikai sarunas, bet tiek izdomātas dažnedažādas izklaides. Šobrīd top video no tautiešu iesūtītajām rudens bildēm. 

"Mēs aicinājām cilvēkus, lai viņi mums atsūta kādu foršu rudens bildi no tās vietas, kur nu viņi būtu. Tā var būt Latvija, tā var būt Anglija, Amerika, Austrālija," pastāstīja Balodis.

Trešajā, augstākā riska zonā bija plānota Mančestra, taču Mančestras pilsētas mērs jau nedēļu pretojas valdības lēmumam, apgalvojot, ka piesardzības pasākumu ietekme uz pilsētas iedzīvotājiem būs katastrofāla. Pilsētas domē strādā arī latviete Dzidra Nūra, kura mēra nostāju atbalsta.

"Mančestras novads bija viens no tiem, kas pirmais piekrita valdības ieteiktajiem ierobežojumiem. Jau no jūlija beigām Mančestras iedzīvotāji nevarēja uzaicināt ciemos savus radus un draugus, kā arī nevarēja aizbraukt tos apciemot. Vienīgais, kā viņi varēja tikties ar saviem tuvākajiem, bija ārpus telpām. Piemēram, parkos, un ne vairāk kā 6 cilvēki. Publiskajos transportos cilvēki vilka maskas, kā arī tad, kad gāja iepirkties, vilka maskas. Saslimušo skaits palielinājās tad, kad atsākās mācības skolās un universitātēs, kaut gan pēdējo nedēļu laikā tas ir samazinājies. Protams, piekrītu mūsu mēram, ka nedrīkst uzlikt papildu ierobežojumus," sacīja Nūra.

KONTEKSTS:

Par jaunā koronavīrusa izplatīšanos Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku, Ķīna informēja Pasaules Veselības organizāciju (PVO) pērnā gada nogalē. PVO 2020. gada martā paziņoja, ka Covid-19 sasniegusi globālās pandēmijas līmeni.

Dažus mēnešus vēlāk – vasarā – Eiropā bija vērojama infekcijas izplatības mazināšanās, kas ļāva atcelt virkni stingro ierobežojumu. Tomēr septembra vidū PVO brīdināja, ka Eiropai rudens mēnešos būs jāsaskaras ar Covid-19 koronavīrusa izraisīto nāves gadījumu skaita pieaugumu. 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti