Pabalsti, ko ekonomiski attīstītās Eiropas valstis maksā iebraucējiem, salīdzinoši ir daudz dāsnāki par tiem, ko būtu iespējams saņemt dzimtenē. Zviedrijā kāds vīrietis, kurš dzimis Irākā, no Zviedrijas invaliditātes pabalstā sešu gadu laikā saņēmis naudas summu gandrīz pusmiljona latu apmērā. Tagad izrādījies, ka nauda izkrāpta. Arī citas Eiropas valstis ar pabalstiem līdz šim nav skopojušās, taču Lielbritānijā punktu idillei nolēmis pielikt premjerministrs Deivids Kamerons.
"Noteikumi attieksies arī uz migrantiem, kas strādā un zaudē darbu. Tas nozīmē, ka Eiropas Ekonomiskās zonas migranti, kuriem nav patiesas iespējas atrast darbu, pēc sešiem mēnešiem zaudēs tiesības saņemt noteiktus pabalstus. Jā, protams, viņi joprojām varēs palikt šeit, ja viņi to vēlēsies, bet britu nodokļu maksātāji vairs bezgalīgi nemaksās," saka Kamerons.
Liebritānijā dzīvojoša latviete Dzidra Noora saka – lielāka problēma tā saukto pabalstu tūristu ziņā ir ieceļotāji no trešajām valstīm. Statistika parāda, ka no nestrādājošiem pabalstu prasītājiem, tikai 7 procenti ir iebraucēji no Eiropas valstīm. Taču bargos ierobežojumus britu premjerministrs iecerējis attiecināt tieši uz Eiropas ekonomiskās zonas iedzīvotājiem, tajā skaitā uz latviešiem.
"Es uzskatu, ka samērā maz ir cilvēku, kas brauc uz Angliju tikai pabalstu dēļ. Lielākā daļa brauc, lai nodrošinātu ģimeni. Valdība saka – eiropieši atbrauc un atņem visus darbus un pabalstus. Es domāju, ka tas ir nepamatoti no Kamerona puses un nekādas problēmas tas neatrisinās," saka Noora.
Arī Ekonomikas ministrijas Reemigrācijas plāna izstrādātāji pārliecināti, ka vidējais izceļotājs no Latvijas nav vieglas dzīves meklētājs, bet braucis, lai strādātu un pelnītu. Tāpēc pabalstu samazināšana nebūs iemesls, lai dzimtenē atgrieztos liels skaits tautiešu. Turklāt pagaidām pabalstu cirpšana neattiektos uz atbalsta sistēmu ģimenēm ar maziem bērniem. Taču krīze Eiropā ir saasinājusi attieksmi pret iebraucējiem. Un tas savukārt daudziem liek pārdomāt izvēli dzīvot ārzemēs.
"Tajā skaitā, kad lemj par štatu samazināšanu, tiek atbrīvoti iebraucēji. Tā nav pabalstu politika, bet reāla prakse gan Lielbritānijā, gan Īrijā, gan Spānijā tiek runāts par to. Ir konkrēti gadījumi, kad cilvēki, kas gadiem ir nostrādājuši, pēkšņi tiek atlaisti tikai tādēļ, ka attieksme pret viesstrādniekiem ir mainījusies. Tas var būt daudz lielāks dzinulis priekš atgriešanās, nevis pabalstu politikas maiņa, jo šī pabalstu politika, pat pie viņu plānotajiem grozījumiem, ir ievērojami dāsnāka, nekā šobrīd var piedāvāt Latvijas valsts," saka ekonomikas ministra padomniece Ilona Platonova.
Nacionālajā veselības dienestā saka – visiem, kas saņēmuši Eiropas veselības apdrošināšanas jeb EVAK kartes, satraukums ir lieks, jo Eiropas Savienības ietvaros medicīniskā palīdzība noteiktā apjomā tiks sniegta arī turpmāk.
"Līdz ar to pašlaik nav nekādas izmaiņas šajos aktos veiktas un tāpat kā iepriekš, pamatojoties gan uz ES veselības apdrošināšanas karti, gan uz citiem dokumentiem, atbilstoši tiem nosacījumiem, iedzīvotāji varēs saņemt veselības aprūpi," informē dienesta pārstāve Laura Lapiņa.
No veselības aprūpes budžeta par mūsu pilsoņiem ārvalstīs sniegtajiem pakalpojumiem Latvija pērn samaksājusi sešus miljonus latu. Aptuveni 100 tūkstoši no šīs summas samaksāti Lielbritānijai.
