„Eiropai ir jābūt solidārai, taču joprojām ir daudz jautājumu, kā bēgļus nogādāt citās valstīs,” tā atzīst premjerministre Laimdota Straujuma, pagaidām vēl neatklājot, kā rīkotos Latvija. Līderiem kopumā jāvienojas par apjomīgi plānu bēgļu krīzes risināšanai Vidusjūrā.
Jau vēstīts, ka nedēļas nogalē pie Lībijas krastiem notika imigrantu kuģu avārija, kurā dzīvību zaudēja 800 cilvēku, kas bija ceļā uz Eiropas krastiem. Šī nesenā traģēdija arī vērsusi būtisku Eiropas valstu uzmanību.
ES līderiem būs jāspēj rast vienota valoda vairākos punktos par to, kā varētu risināt aizvien augošo bēgļu problēmu. Proti, ir iecere veidot ciešāka sadarbību ar to Ziemeļāfrikas valstu iestādēm, kam būtu jāuzrauga kontrabandistu aktivitātes, kā arī notiktu īpašas operācijas, lai iznīcinātu kontrobandistu laivas, pirms tās sākušas savu bīstamo ceļu, tā kā vairumu laivu imigranti nopērk no krāpnieciskām bandām par dārgu naudu. To uzsvēra arī Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.
Darāmo darbu vidū ir arī stingrāka bēgļu kontrole un glābšanas operāciju paplašināšana, lielāks finansējums tām. Kā zināms pēc vērienīgās imigrantu kuģu meklēšanas un glābšanas operācijas "Mare Nostrum" pārtraukšanas, kuru vadīja Itālija, ES ir sākusi jaunu nelegālo imigrantu meklēšanas un glābšanas misiju "Triton", kurai, kā norāda eksperti, ir piešķirts krietni mazāks budžets un tagad noteikti to nāksies palielināt.
Taču sarežģītākās debates, kā to, sākoties samitam, atzina arī Eiropadomes prezidents Donalds Tusks, būs gaidāmas par Eiropas valstu solidaritāti, proti, gatavību atslogot Itāliju un Maltu un uzņemt bēgļus pie sevis. "Visticamāk, viens no sarežģītākajiem mūsu diskusiju punktiem būs par to, kā stiprināt valstu solidaritāti bēgļu pārvietošanā un iespējās rast patvērumu arī citās valstīs. Kādēļ tas ir tik sarežģīti? - jo tā būs gatavība ziedot dažas nacionālās intereses kopējam labumam, un tas allaž mūsu diskusijās ir bijis visgrūtākais," saka Tusks.
To, ka šīs debates nebūs vieglas, varēja noprast vēl pirms sanāksmes sākuma.
Piemēram, Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons bija viens no tiem, kurš skaidri pauda, kāda būs Apvienotās Karalistes pozīcija.
„Lielbritānija kā vienmēr palīdzēs. Mēs izmantosim mūsu trešo un kaimiņvalstu atbalstam paredzēto budžetu," teica Kamerons. "Būdama valsts ar lielāko aizsardzības budžetu Eiropā, mēs arī varam ļoti konkrēti sniegt savu devumu – mēs piedāvāsim kuģi, trīs helikopterus un divus robežpatruļu kuģus, taču tam visam būs nosacījumi, proti, ka cilvēki, kuriem mēs palīdzēsim, tiks nogādāti tuvākajās valstīs, visticamāk Itālijā, taču viņiem nebūs tiesību pieprasīt patvērumu Lielbritānijā," sacīja britu premjers.
Straujuma, kura sanāksmē pārstāv Latviju, atzina, ka solidaritāte ir svarīga, taču kā rīkosies Latvija, pagaidām atbildēt nevar. "Protams, ka tur ir jāskatās solidaritāte. Bet es šodien es neesmu gatava iedomāties, kā tas varētu notikt. Jautājums: kā mēs vispār varam tos cilvēkus nogādāt citās valstīs? Tur ir daudz jautājumu," atzina Straujuma.
Tikmēr Briseles ielās ceturtdien bija redzami zārki – tas bija simbolisks atgādinājums ES politiķiem par to, ka Vidusjūra kļuvusi par masu kapiem.
Tūkstošiem cilvēku tur noslīkuši, tā arī nesasniedzot krastu labākai dzīvei, kuru viņiem solījuši kontrabandisti un cilvēku tirgoņi, izmantojot nedrošas, pārblīvētas laivas un pēdējā brīdī pametot viņus likteņa varā. Kā uzsver starptautiskās cilvēktiesību organizācijas “Amnesty International” pārstāvji – Eiropas politiķiem ir jādara vairāk, lai apturētu šīs bezjēdzīgās nāves.
"Mēs ceram, ka spēsim izdarīt zināmu spiedienu uz to, par ko tiks lemts līderu sanāksmē. Eiropas līderi noteikti piedāvās dažus veidus, kā palīdzēt risināt šo problēmu, taču jau tagad ir skaidrs, ka ar to nepietiks. Mēs pašlaik stāvam degošas mājas priekšā. Un ko mēs darām? Mēs aizveram logus! Neticami, ka to šodien dara ES!" saka "Amnesty International" Beļģijas nodaļas vadītājs Filips Hensmans.
Gājienā piedalījās arī Beļģijas nelegālie imigranti ar savu vēstījumu – "Mēs esam šeit un vēlamies kļūt atzīti!". "Mēs vairs nevaram izturēt šo situāciju, mēs esam noguruši un tikai vēlamies cilvēka cienīgu dzīvi. Mēs gribam, lai Beļģija mums sniedz nepieciešamos dokumentus, lai varam piedalīties šīs valsts attīstīšanā. Mums nav vajadzīga sociālā palīdzība. Mēs tikai vēlamies strādāt, strādāt un vēlreiz strādāt," saka patvēruma meklētājs Oumu Djaumns.
Tikmēr Maltā jau īstos zārkos zemē guldīti 24 no pagājušajā svētdienā pie Lībijas krastiem noslīkušajiem cilvēkiem. Viņu un vēl aptuveni 800 cilvēku nāve bija viena no lielākajām pēdējo gadu Vidusjūras traģēdijām, kas saistīta ar nelegālo imigrāciju, un tieši tās dēļ arī ES politiķi sākuši īpaši aktīvi runāt par veidiem, kā nodrošināt, lai līdzīgas traģēdijas neatkārtotos.
Uz galda likti plāni dubultot finanšu resursus patruļu stiprināšanai un cīņai ar nelegālās imigrācijas veicinātājiem – kontrabandistiem, kas organizē nelikumīgos un bieži vien nāvējošos pārbraucienus. Turklāt plānos ietilpst arī viņu izmantoto laivu un kuģu iznīcināšana vēl pirms to nonākšanas kontrabandistu rokās. Kā norādījis ES migrācijas lietu komisārs – Eiropa ar cilvēku kontrabandu saistītajiem noziedzniekiem piesaka karu.
Pēc ANO datiem aizvadītajā gadā Vidusjūrā bojā gājuši vismaz 3000 bēgļu. Vairāk nekā 100 000 šo ceļu ir pārvarējuši un nokļuvuši Eiropā. Organizācijas brīdina, ka, pieaugot konfliktiem gan Āfrikā, gan citās pasaules valstīs, bēgļu problēma tikai palielināsies.
