Lielbritānijas parlaments jau trīs reizes noraidījis premjeres Terēzas Mejas panākto vienošanos ar Briseli par izstāšanās nosacījumiem. Rezultātā viņa piekrita pārējo dalībvalstu līderu piedāvājumam atlikt "Brexit" līdz 31. oktobrim, lai novērstu haotisku Lielbritānijas izstāšanos bez vienošanās jau aprīlī. Meja sarunās ar opozīciju centās panākt kompromisu, kas gan neapmierināja nevienu no pusēm. Rezultātā premjere paziņoja, ka 7. jūnijā atkāpsies no Konservatīvās partijas vadītājas amata, tādējādi pametot arī premjerministra amatu.
Jau dienu pēc Mejas paziņojuma par atkāpšanos gatavību sacensties par Konservatīvās partijas un attiecīgi arī Lielbritānijas valdības vadītāja amatu pauda pieci pretendenti, un tiem pievienojas arvien jauni. Tagad cīņā iesaistījušies jau 10 kandidāti un viņu vidū pastāv dažādi viedokļi par to, kā būtu jānotiek izstāšanās procesam.
Pazīstamākais no kandidātiem ir bijušais ārlietu ministrs Boriss Džonsons, kas pazīstams kā stingrā "Brexit" piekritējs un grib, lai 31. oktobrī Apvienotā Karaliste izstājas no Eiropas Savienības arī tad, ja vienošanās ar bloka līderiem nebūs panākta. Savukārt vietu pie "Brexit" sarunu galda pieprasa "Brexit" partijas līderis Naidžels Farāžs. Arī viņš uzskata, ka Lielbritānijai būtu jāizstājas 31. oktobrī, un viņš dotu priekšroku bezvienošanās "Brexit".
Vēl viens kandidāts - starptautiskās attīstības ministrs Rorijs Stjuarts – izstāšanos bez vienošanās uzskata par nepieņemamu un paziņoja, ka nestrādātu valdībā, ja cīņā par premjera amatu uzvarētu Džonsons. Arī toriju kandidāts, ārlietu ministrs Džeremijs Hants uzsvēris – bezvienošanās "Brexit" scenārija virzīšana Konservatīvajai partijai būtu politiskā pašnāvība. Hants vienmēr esot norādījis – bezvienošanās "Brexit" ir labāks par nekādu "Brexit". Tomēr viņš brīdināja, ka bezvienošanās "Brexit" virzīšana varētu novest pie jaunā premjera krišanas neuzticības balsojumā. Hants solīja vienoties ar Eiropas Savienību par jaunu vienošanos, ja nokļūs amatā.
Nodomus kandidēt apliecinājuši arī pensiju ministre Estere Makveja un veselības ministrs Mets Henkoks. Savukārt pirmdien cīņā par amatu iesaistījies arī Lielbritānijas iekšlietu ministrs Sadžids Džavids. Atšķirībā no citiem kandidātiem Džavids neuzstāja uz Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības 31. oktobrī ar vai bez vienošanās.
Nekur nav pazudusi arī ideja par vēl vienu referendumu. Aicinājums rīkot vēl vienu "Brexit" referendumu izskanējis no britu leiboristu līdera Džeremija Korbina līdzgaitnieka Džona Makdonela.
Jaunais partijas un valdības vadītājs tiks izraudzīts līdz parlamenta vasaras brīvdienām, kas sāksies 20. jūlijā. Nedēļā, sākot no 10. jūnija, noslēgsies kandidātu atlase un pēcāk partijas biedri izvēlēsies starp diviem vadošajiem kandidātiem.
