Britu ārlietu ministre arī norādīja, ka NATO sabiedrotie turpinās atbalstīt Ukrainu, kas esot gatava stāties pretī Krievijas militārajai agresijai.
"The Kremlin haven't learnt the lessons of history."
— Channel 4 News (@Channel4News) January 21, 2022
Foreign Secretary Liz Truss urged President Putin to "step back from Ukraine before he makes a massive strategic mistake", saying the Ukrainians will fight to defend their country "if they have to". pic.twitter.com/FBi9cJoye3
“Kremlis nav apguvis vēstures mācību. Viņi sapņo par Padomju Savienības atjaunošanu vai tādu kā Lielkrieviju, sadalot teritoriju, balstoties uz tautību un valodu. Viņi apgalvo, ka vēlas stabilitāti, bet patiesībā apdraud un destabilizē citus,” norāda Trasa.
„Ukraina ir lepna valsts ar senu vēsturi. Viņi jau agrāk ir sastapušies ar iebrucējiem – sākot no mongoļiem, beidzot ar tatāriem. Viņi cieta no valsts uzspiesta bada. Viņi ir ļoti izturīgi. Ja vajadzēs, tad ukraiņi cīnīsies, lai aizstāvētu savu valsti. Iebrukums var ievest purvā, kā mēs zinām no Padomju Savienības iesaistīšanās Afganistānas karā un konflikta Čečenijā,” brīdina Trasa.
Lielbritānija apsver iespēju nosūtīt vēl vairākus simtus karavīru uz Baltijas valstīm un Poliju, ņemot vērā Krievijas karavīru koncentrēšanu pie Ukrainas robežām.
To vēsta laikraksts “The Times”, atsaucoties uz informētu avotu Lielbritānijas Aizsardzības ministrijā. Izdevums skaidro, ka šis solis būtu sperts Krievijas atturēšanai.
NATO misijā Igaunijā pašlaik ir izvietoti 830 britu karavīri, bet Polijā – vēl 140.
Ja līdzās NATO Austrumeiropas dalībvalstu robežām tiks palielināts Krievijas karaspēks, tad tur operatīvi var tikt izvietotas papildu vienības, laikraksts citē avota teikto
Saskaņā ar laikraksta datiem mācību misijā Ukrainā pašlaik atrodas aptuveni 100 britu karavīri. Nesen nosūtīti vēl 30, lai apmācītu ukraiņu karavīrus darboties ar prettanku raķetēm, ko Londona nosūtījusi Kijevai.
