Daugavas Vanagu fonda nams Londonā savulaik bija nozīmīga vieta trimdas latviešu cīņā par Latvijas neatkarību. Arī šogad tur pulcējās tautieši, lai pieminētu barikāžu laika notikumus gan Latvijā, gan Anglijā.
"Šajā pašā namā, Daugavas Vanagu fonda namā, un šajā pašā zālē, kur mēs nupat bijām, notika Latviešu Nacionālās padomes Lielbritānijā sēde.
Pēc sēdes mēs kopīgi ar citiem latviešiem, lietuviešiem un igauņiem devāmies uz lielu demonstrāciju Trafalgāra laukumā. Mēs darījām, ko varējām, arī tad, ja nebijām uz vietas un nebijām tieši iesaistīti,"
pastāstīja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas emeritētais prāvests Andris Abakuks.
Atceres pasākums sākās ar svētbrīdi, uzrunām un atmiņām. Mācītājs, barikāžu dalībnieks Māris Sants atcerējās, kā kristījis sašauto kinooperatoru Gvido Zvaigzni.
"Gvido sieva sacīja, lai nokristī Gvido. Es iegāju pie galvenās ārstes un saku – tāda radinieku vēlēšanās ir. Un ārste sacīja – pagaidīsim, kamēr operācija beigsies. Un es saku: un ja nu neizdzīvo? Viņa saka – ejiet...
Un es nokristīju Gvido Zvaigzni uz operāciju galda.
Pēc tam es vēl vienu cilvēku nokristīju, Andreju Seņčenko, kurš ievainots, bet kurš izdzīvoja," atcerējās mācītājs.
Divi pasākuma dalībnieki lepojas ar Barikāžu piemiņas zīmi.
Barikāžu dalībnieks Jānis Ķemers pastāstīja: "To man piešķīra Druvienas bērni. Viņi savāca informāciju, kurš ir bijis uz barikādēm, nodeva to Barikāžu muzejā un man atveda uz mājām. Tā kā es nebiju mājās, to pasniedza maniem bērniem."
Taču Anglijā par barikāžu laiku zina maz.
Barikāžu dalībnieks Normunds Barons pastāstīja: "Nu, apmēram zina to, kas ir neatkarība un ka Latvija bija okupēta, un ka bija Padomju Savienības sastāvā, bet tā vairāk par notikumiem Anglijā nezina, nē."
Savukārt barikāžu dalībnieks Aigars Opihtins uzsvēra, ka barikādēs būtu gatavs piedalīties vēlreiz:
"Simt un tūkstoš procentu, ka bija vērts piedalīties barikādēs. Un, ja vajadzētu, tad es vēl šodien ietu un piedalītos."
